1. Klasiskā demokrātija – demokrātijas izpratne antīkajā pasaulē
Antīkās Grieķijas polisās skaidras demokratizācijas procesa iezīmes bija manāmas starp pilsoņiem, bet starp nepilsoņiem, kas bija vergi, sievietes, citu polisu iedzīvotāji un citu nepriviliģēto iedzīvotāju kategoriju pārstāvji, demokrātija nepastāvēja. Polisu iekārtas uzbūve mainījās pieaugošā izglītības līmeņa dēļ. Ar laiku Atēnu demokrātijas piemēru pārņēma arī citas pilsētvalstis. Polisas izmēri, līdz ar to arī heterogenitātes sarežģītība, ir galvenie faktori, kas ietekmēja demokrātijas teorijas nozīmi antīkajā Grieķijā. Lai gan jēdziens „tautas vara” pastāvēja arī antīkajā Grieķijā, tomēr izpratne par tautu, kam pieder vara, ir pavisam savādāks nekā mēs to izprotam šodien.
Antīkās pasaules demokrātijas teorija, bez šaubām, ietekmēja turpmākos politiskos ideālus rietumos. No Atēnām tika pārņemta ideja par vienlīdzību starp pilsoņiem, brīvību, likuma un taisnīguma ievērošanu, bet tādi jēdzieni kā indivīds un cilvēktiesības demokrātijas teorijai klāt tika pievienoti laika gaitā, jo par šādiem mūsdienu demokrātijas aspektiem antīkajā pasaulē neviens neieminējās. Tūcidits (Thucydides), atstāstot Perikla (Pericles) Atēnu demokrātijas būtību, uzsver, ka tā tiek saukta par demokrātiju, jo vara polisā pieder tautai, nevis kādai cilvēku grupai, kā arī to, ka visi pilsoņi likuma priekšā ir vienlīdzīgi. Viņš uzsver to, ka demokrātija ir Atēnu iedzīvotāju ikdiena – viens pret otra privāto dzīvi izturas brīvi un toleranti, bet sabiedriskās lietās iedzīvotāji vadās pēc likuma. Tiek uzsvērts tas, ka tam pilsonim, kas neiesaistās polisas politikā, bet gan uztraucas tikai par savu privāto labumu, nav brīvas vietas polisā. Atēnās pastāvēja tiešā demokrātija. Kā galvenā pilsētvalsts iedzīvotāju vērtība bija sabiedriskais labums, kur privātā un sabiedriskā dzīve bija cieši saistīta savā starpā. Šāda polisā cilvēkam bija gan tiesības, gan pienākumi.2…
