Demokrātijas attīstība Eiropas Savienībā

Vēl viena pazīme, kas raksturo demokrātijas deficīta problēmu, ir pati ES struktūra un lēmumu veidošanas un pieņemšanas procesi Eiropas Savienībā. Iedzīvotāji nespēj saprast šādas sarežģītas procedūras un juridiskos tekstus, kas tos atsvešina no ES.
Protams, šīs problēmas tiek risinātas, lai demokrātijas deficītu mazinātu, tomēr šobrīd tam nav sekmīgu rezultātu. Viena no iespējamajām demokrātijas deficīta risināšanas iespējām ir tā sauktā „deliberative democracy” jeb pārdomātās vai apspriedes demokrātijas ieviešana.
Pārdomātās demokrātijas būtība slēpjas tajā, ka iedzīvotāji ciešāk, nekā jelkad ir iesaistīti lēmumu veidošanas un pieņemšanas procesā. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem tiktu sniegtas zināšanas par politikas procesiem, par to iespaidu uz viņu sadzīvi. Tajā pašā laikā iedzīvotājiem būtu tiesības izteikties. Šie viedokļi tiktu uzklausīti un, ja tie būtu pārliecinoši un tiešām efektīvi, iespējams, tie tiktu realizēti. Šajā procesā tiktu iesaistīti gan iedzīvotāji, gan nacionālie parlamenti, gan citas institūcijas. Lai iedzīvotāju viedokļus un ieteikumus efektīvāk varētu apkopot būtu nepieciešams izveidot Eiropas Sabiedrības viedokļa un pārdomātās demokrātijas centru (Observatory of European Public Opinion and Deliberative Democracy). Šis centrs apkopotu iegūto informāciju, koordinētu nepieciešamos resursus apspriežu un diskusiju organizēšanai, kā arī veidotu statistikas datus.
Kopumā uzskatu, ka šāda ideja nav slikta, jo tieši šādā veidā iedzīvotājiem tiktu dota iespēja pirmo reizi patiešām dziļi iesaistīties lēmumu veidošanas procesā. Tomēr uzskatu, ka tas ir mazliet nepārdomāti, jo nav garantijas, ka uzklausītie viedokļi, pat tad, ja tie būs objektīvi un efektīvi, tiks realizēti. Šādā gadījumā pašam projektam nemaz nav jēgas.
…