Demokrātija

Demokrātija ir tautvadība, jeb valdīšana, kuru, parasti ar vēlētu pārstāvju palīdzību, realizē tauta. Tātad tā ir valsts forma, kurā valsts vara pieder tautai. Valsts amatpersonas tiek ievēlētas un atskaitās par savu darbību vēlētājiem. Sabiedrībā valda likumība un tiesiskā kārtība. Demokrātijas vēsture meklējama Senajās Atēnās 6. gs. p. m. ē. Tā bija pirmā mums zināmā valsts kur ieviesa šādu valsts pārvaldes sistēmu. Valsts vara tika nodota tautas sapulces rokās un balsot varēja jebkurš pilsonis, kurš bija sasniedzis 20 gadu vecumu. Tautas sapulce sanāca kopā 3 - 4 reizes mēnesī, apstiprināja likumus, rīkojās ar valsts kasi, pieteica karu un pasludināja mieru. Tajā uzstāties varēja jebkurš pilsonis, lēmumus pieņēma ar balsu vairākumu. Tāpat katram pilsonim bija tiesības ierosināt likumus. Seno Atēnu politiskā iekārta tiek uzskatīta par demokrātijas klasisko formu, jo tajā tika iedibināti vairāki principi, kuri ir arī mūsdienu demokrātisko režīmu pamatā. Tie ir – augstākā vara pieder tautai, valsts pārvalde ir sabiedrības veidota un kontrolēta, starp pilsoņiem pastāv politiskā vienlīdzība un vienlīdzīga iespēja tikt valsts amatos.