Demokrātija un mazākuma intereses

“Gandrīz katrs mūsdienu politiskā procesa dalībnieks, vienalga, vai viņš politikā atrodas pa labi, pa kreisi vai centrā, sevi sauc par demokrātu. Par demokrātiskiem dēvējušies un dēvējas daudzi 20.gs. politiskie režīmi. Šajā vārdā saukties ir ļoti izdevīgi un pievilcīgi, jo demokrātisms visā pasaulē iemantojis milzīgu autoritāti. Tālākā vēsturē attieksme pret demokrātisko praksi un teoriju lielākoties ir bijusi kritiska un pati demokrātija ir bijusi maz izplatīts fenomens.” *
Demokrātisks politiskais režīms nav iedomājams bez pilsoniskas sabiedrības. Šīs sabiedrības ekonomiskais pamats ir regulējamas tirgus attiecības un daudzpusīgi īpašuma veidi, bet pilsoniskās sabiedrības politiskais pamats ir visu pilsoņu līdzdalība valsts un sabiedrības jautājumu risināšanā. varētu teikt, ka Latvija atbilst visiem šiem priekšnosacījumiem- mums ir gan regulējamas tirgus attiecības, gan arī dažādi īpašuma veidi (pašvaldību, privātīpašums, valsts īpašums, personiskais īpašums u.c. īpašumi), tāpat arī mūsu valstī vara pieder politiskajiem spēkiem, kuru piešķir tautas vēlēšanās. …