Demogrāfisko prognožu iestāde ir viena no svarīgākajiem demogrāfijas zinātnes uzdevumiem. Prognozes dažādu nozaru speciālistiem sniedz nepieciešamo informāciju par gaidāmo iedzīvotāju skaitu un sastāvu tuvākajā un tālākajā perspektīvā. Tā plaši izmanto valstu ekonomiskās attiecības, darba tirgus, veselības aprūpes, sociālās nodrošināšanas sistēmas un citu nozaru speciālisti, lai plānotu attiecīgo nozaru attīstību.
Planētas iedzīvotāju skaits nemitīgi aug. Daudzus tūkstošus gadu iedzīvotāju skaits pieauga lēnām. Straujāk tas notika apmēram pirms 10 tūkstošiem gadu, kad radās lauksaimniecība, kas deva drošāku iztikas avotu un iespēju uzkrāt pārtiku. Dzimstība bija liela, taču mirstība arī, tās pārsniedza 3-3,5 reizes mūsdienu vidējo mirstības līmeni.
Aplūkojot demogrāfiskās atšķirības – tās ir iedzīvotāju izmēru un rakstura atšķirības starp bagātiem, nabadzīgajiem un ar vidējiem ienākumiem. Nabadzīgākās valstis aptver apmēram 3,6 miljardus cilvēku, vairāk kā pusi pasaules iedzīvotāju. Vairāk kā 62% cilvēku dzīvo valstīs, kur vidējais ienākumu līmenis ir 1000$ gadā. Šinīs valstīs ir vislielākais mirstības un dzimstības līmenis – straujš iedzīvotāju pieaugums.
Bagātākās valstis sastāda tikai 825 miljons iedzīvotāju visā pasaulē – 14% no pasaules iedzīvotājiem. Šinīs valstīs dzimstība tik strauji nepieaug, sievietēm vidēji ir 2 bērni, ļoti daudz vecāku cilvēku, kurus arī var izmantot kā sabiedrības resursus.
Latvijā mūsdienīga rakstura demogrāfiskās prognozes tiek izstrādātas kopš pagājušā gadsimta 60.gadiem.
Kopumā pasaulē iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences ir pretējas tām, kas noris Latvijā. Galvenokārt pateicoties augstajam dzimstības līmenim Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, iedzīvotāju skaits pasaulē strauji pieaug, demogrāfiskās eksplozijas jauda joprojām ir augsta. Kaut gan daudzās valstīs ir vērojama iedzīvotāju kaita strauja pazemināšanās, 20 gs. ievērojami samazinājās Latvijas iedzīvotāju īpatsvars pasaulē un arī Eiropā. …