Deleģēšana, sabiedrības līdzdalība un sadarbība

6. Atsevišķus pārvaldes uzdevumus likumā noteiktā kārtībā privātpersonām var deleģēt tad, ja šīs privātpersonas
pārvaldes uzdevumus var veikt efektīvāk. Kā zināms, efektivitāti ne vienmēr var izvērtēt, un vieglāk ir konstatēt, ka pārvalde
netiek īstenota efektīvi, kā tas ir, piemēram, šābrīža Latvijas publiskās pārvaldes situācijā. Apšaubāms ir viedoklis, ka
pārvaldes uzdevumu deleģēšanas privātpersonām efektivitātes kritērijs ir privātpersonu spēja pārvaldes uzdevumus veikt
lētāk. Turklāt jāņem vērā, ka pārvaldes uzdevumu deleģēšana nenozīmē šo uzdevumu veikšanu uz privātpersonu rēķina, bet
privātpersonai jāpiešķir nepieciešamie finanšu līdzekļi no publiskai personai paredzētiem līdzekļiem attiecīgā uzdevuma
veikšanai, ja vien privātpersona neuzņemas uzdevumu veikt par saviem līdzekļiem. Tomēr pārvaldes uzdevumu deleģēšanas
privātpersonām gadījumos vienmēr ieguvums būs privātpersonu iesaiste valsts pārvaldīšanas lietu kārtošanā, tā sekmējot
uzticību valsts varai.

7. Ne Valsts pārvaldes iekārtas likums, ne arī citi normatīvie akti šobrīd neparedz kārtību, kādā publiska persona izvēlas
privātpersonu, kam deleģēt pārvaldes uzdevumu. Autores ieskatā, šāds regulējums ir nepieciešams, lai noregulētu vienlīdzīgas
privātpersonu tiesības būt informētām par publiskas personas ieceri atsevišķus pārvaldes uzdevumus deleģēt kādai
privātpersonai, nodrošinātu atbilstošākās privātpersonas izvēli konkursa kārtībā un sabiedrības informēšanu par deleģētajiem pārvaldes uzdevumiem.
…