Par dažādiem filosofijas veidiem.
Morāles filosofiju = zinātni par cilvēka dabu traktē:
1.cilvēks ir radīts darbībai; viņa līdzekļu izvēli nosaka gaume un jūtas; viņš izvēlas vienu lietu un izvairās no citas (atkarībā no tai piemītošās vērtības). Visvērtīgākais- tikums.
2.cilvēks ir domājoša būtne; tiek veidota viņa sapratne (ne kopti paradumi). Teorētiskais pārdomu priekšmets- cilvēka daba, kuru pēta, lai nonāktu pie principiem, kas nosaka sapratni, izraisa jūtas, liek vērtēt lietas, darbības, rīcības kā labu/ļaunu.
Vieglāka un uzskatāmāka filosofija- saistīta ar ikdienas dzīvi, aizskarot cilvēka jūtas un apskatot principus, kas ir cilvēka rīcības pamatā.
Neskaidri izteikta filosofija- tās principiem nav viegli iespaidot cilvēku rīcību un izturēšanos.
Filosofs- cilvēks, kuru maz uzklausa, jo tiek uzskatīts, ka viņš nedod ieguldījumu sabiedrības labklājībā un tās izklaidēšanā; stāv tālu no saskarsmes ar cilvēci, nodarbojoties ar principiem un idejām, kas ir tālas cilvēcei.
Vispilnvērtīgākā personība- nododas gan grāmatām, gan sabiedrībai un darbam. Lai izaudzinātu šādu cilvēku, viņam jādod viegli uztverami sacerējumi, kas neattālina no dzīves un neprasa iedziļināšanos.
Cilvēks ir saprātīga (gūst gara barību no zinātnes), sabiedriska (ne vienmēr bauda interesantu sabiedrību) un darbīga būtne (nododas darīšanām un pasākumiem): daudzpusīgs dzīvesveids.
Patīkamākais un nekaitīgākais dzīves ceļš ved cauri zinātnei un izglītībai; tas, kurš spēj novākt kavēkļus, ir cilvēces labdaris.
Precīza un abstrakta filosofija- noder viegla rakstura filosofijai par cilvēku.
Metode, lai atbrīvotu zinātni no neskaidriem jautājumiem: izpētīt cilvēka sapratnes dabu, pierādot, ka tā nav piemērota tālām un neskaidrām lietām.
To, ko var reāli uztvert ar tiešu uztveri, var uztvert ar refleksijas palīdzību.
Cilvēki būs laimīgi, ja savienos dažādo filosofijas veidu robežas, ja spēs sagraut neskaidrās filosofijas pamatus ar nekomplicētu spriedumu palīdzību.…
