Definīcijas vēsturē

vēsture –zinātne par sabiedrības, sabiedrisku parādību vai dabas attīstību
vēsturnieks –vēstures speciālists; cilvēks, kurš interesējās par vēsturi
vēstures avoti –jebkurš materiāls, kas iekļauj faktisko materiālu
gadsimts –laika skatīšanas vienība – simts gadu ilgs posms
pirms Kristus jeb mūsu ēras – laika skaitīšana pirms Kristus dzimšanas
arheoloģija –vēstures zinātņu nozare, kas pētī seno tautu dzīvesveidu un kultūru pēc vēsturiskajiem avotiem.
muzejs – iestāde, kas vāc krāj, sistematizē, izstāda apskatīšanai mākslas darbus, dažādus citus priekšmetus.
ģints –pirmatnējās kopienas iekārtas sabiedrības vienība, ko vieno asinsradniecība, kopēja saimniecība un paražas.
barbari – tautas, kas nepārvaldīja grieķu valodu
senāts –augstākā valsts padome Romā (citur augstākā tiesas instance vai parlamenta augšpalāta)
konsuls –amatpersona, kas citas valsts pilsētā pārstāv savu valsti un aizstāv tā pilsoņus
kapitāls – naudas līdzekļi
klosteris – mūku mītne; sakrāla celtne.…