1. Valsts jēdziens un pamatpazīmes.
Valsts ir sabiedriski politiska institūcija, kuras uzdevums ir pārvaldīt sabiedrību.
Pamatpazīmes:
• Noteikta teritorija
• Iedzīvotāji
Pilsoņi
Iedzīvotāji
• Suverēna vara
2. Valsts raksturojums pēc valsts formas
Izšķir divu veidu
• Unitārās – ir vienota teritorija un vienota valsts organizācija
• Federatīvās - ir sadalītas federācijas subjektos, kam ir savi valstiski subjekti, kuru lielumi attiecas tikai uz konkrēto subjektu. Ir arī centrāli varas subjekti, kas vada pār visiem federācijas subjektiem svarīgākajos jautājumos.
ASV – federācijas subjekti – štati ar savu likumdošanu, konstitūciju un varas institūcijām.
3. Valsts raksturojums pēc sadalīšanas formas
Raksturo valsts varas funkciju dalīšanu. Valsts varas orgānu struktūru un savstarpējās attiecības un statusu.
3 valsts varas
• likumdevējs
• izpildvara
• tiesu vara
absolūtā monarhija – viena vara pieder vienai personai
ierobežotā monarhija – varas dalīšana, līdzsvarošana ir monarhs un ir funkcionējošs parlaments attiecības regulē konstitūcija.
Parlamentārā republika – parlamentu ievēl tauta; parlaments ievēl prezidentu un Ministru kabinetu. Ir prezidenta institūcija (Satversmē ir minētas prezidenta funkcijas).
Prezidenta republika – prezidentu ievēl tauta, prezidentam ir lielas pilnvaras.
4. Tiesību jēdziens un pamatpazīmes
D: ir vispār obligātu normu sistēma, kas izteikta likumos un citos valsts atzītos avotos un ir tiesiski atļautas, kā arī aizliegtas uzvedības kritērijs.
Pazīmes:
• Normatīvās sistēmas pamatelements ir tiesību sistēma sakārtota pēc regulāras sistēmas un regulāra priekšmeta.
• Vispārobligāta – attiecas un visām personām, kas atrodas valsts teritorijā
• Noteikta likumos un citos valsts atzītos avotos, jābūt aktivizētam un rakstītam
• Tiesiski atļauts, kā arī aizliegts kritērijs – ir etalons ar ko salīdzina, parasti ar likumu.
5. Tiesības un morāle
Tiesības ir valsts akceptētu vispārpieņemtu obligātu normu sistēma, kas ir uzrakstīti. Tiesības rada valsts. Likumdevējs pieņem likumus un groza tos.
Morāle ir ietverta tiesību normās, abi ir sociālie regulātori.
Atšķirīgais – tiesībām motivācija nav svarīga, kamēr tās netiek pārkāptas un tiesības var piespiest ievērot. Morālei ir svarīgs motīvs un morāles normas ievērot nevar piespiest.
6. Tiesības un reliģija.
Abi ir sociālie regulātori. Tiesības ir obligātas, reliģija – nē. Gan morāle, gan reliģijas normas sakrīt daudzejādā ziņā ar tiesībām. Reliģija – tiesību māte. Ir valstis kur reliģija aizvieto likumu – Afganistāna – korāns.
7. Tiesiskās attiecības un to dalīšana.
Tiesiskās attiecības ir attiecības starp cilvēkiem un to apvienībām, kas noregulētas ar likumiem. Piedalās šo attiecību dalībnieki – subjekti, kam jāatbilst noteiktām prasībām:
• Tiesībspēja – ir spēja būt par tiesisko attiecību subjektu, piemīt katram no dzimšanas brīža pilnā apjomā (teorētiski)
• Rīcībspēja – ir spēja ar savām darbībām realizēt savas tiesības (praktiski). Iestājas sasniedzot noteiktu vecumu (18).
Juridiskām personām – abas augstāk minētās spējas rodas vienlaicīgi
8. Tiesisko attiecību saturs.
Veido subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi. Juridiskie fakti ir tādi konkrētās dzīves apstākļi, kurus realizējot tiesiskās attiecības tiek sāktas vai izbeigtas.
• Notikumi – nav atkarīgi no cilvēka gribas
• Darbības - ir atkarīgas no cilvēka gribas
• Pircējs un veikala īpašnieks – subjekti; pārdevējs - pilnvarotais.
9. Tiesību normu interpretēšana (iztulkošana)
Ir vairākas metodes
• Gramatiskā iztulkošana
• Sistemātiskā (tiek noskaidrota kopā ar citām tiesību normām vai nozarēm).
• Teleoloģiskā iztulkošana – noskaidro to apstākļu kontekstā, kas bija likumu pieņemot.
• Vēsturiskā iztulkošana
10. Tiesību normu hierarhija un to nozīme
ir tiesību normu gradācija pēc to juridiskā spēka.
Latvijā –
• Satversme
• Konstitucionālie likumi
• Likumi
• MK noteikumi
Ja konstatētas pretrunas tiesību normās, tad jāvadās pēc tā kam lielāks juridiskais spēks, ja pretrunas konstatētas divās vienlīdzīgās – ar vienlīdzīgu spēku. Ja diviem vienāds spēks, ņem vērā pēdējo pēc izsludināšanas datuma.
…
