Unitāra valsts – valsts, kuru veido teritoriālas vienības bez pašnoteikšanās tiesībām vai arī kuras sastāvā nav atsevišķu pašpārvaldes vienību.
Federatīva valsts – valsts, kurā ir politiski patstāvīgas teritoriālās vienības (štati, zemes, kantoni, provinces) ar zināmām pašnoteikšanās tiesībām.
Demogrāfija – zinātne par iedzīvotāju skaitu un sastāvu, to izmaiņu cēloņiem.
„Demogrāfiskais sprādziens” – strauja dzimstības un iedzīvotāju dabiskā pieauguma palielināšanās dažādu sociālu (veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma uzlabošanās) un ekonomisku (iedzīvotāju materiālās labklājības līmeņa celšanās) apstākļu dēļ.
Depopulācija – valsts iedzīvotāju skaita absolūta samazināšanās.
Dzimstības koeficients – skaitlis, kurš raksturo gadā piedzimušo bērnu skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem.
Mirstības koeficients – skaitlis, kurš raksturo gadā mirušo iedzīvotāju skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem.
Dabiskais pieaugums (ataudze) – starpība starp gada laikā piedzimušo un mirušo iedzīvotāju skaitu, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem. To izsaka promilēs.
Fertilais koeficients – rāda, cik bērnu vidēji ir vienai sievietei produktīvajā vecumā (no15 – 49 gadiem).
Demogrāfiskā politika – sociāli ekonomisku pasākumu sistēma, kuras mērķis ir panākt vēlamu demogrāfisko procesu attīstības tendenci.
Migrācija – iedzīvotāju pārvietošanās vienas valsts teritorijā vai pārceļošana no vienas valsts uz citu valsti.
Emigrācija – piespiedu vai brīvprātīga iedzīvotāju izceļošana no savas valsts.
Reemigrācija – bijušo emigrantu (izbraucēju) atgriešanās atpakaļ dzimtenē. Reemigrācija notiek politisku (bijušo kolonistu, politisku bēgļu vai deportēto personu repatriācija) vai ekonomisku (darba migrantu atgriešanās) pārmaiņu dēļ.
Bēgļi – personas, kas pamatoti baidās no vajāšanas savas rases, reliģiskās piederības vai tautības dēļ, piederības dēļ sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ.
Deportācija – pamatiedzīvotāju izsūtīšana un iebraucēju izraidīšana no valsts.
Darbspējīgie iedzīvotāji – visi iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji – dažādās sfērās nodarbinātie darbspējīgie iedzīvotāji.
Cilvēku rases – ir noteiktā teritorijā vēsturiski ir izveidojušās cilvēku kopas, kurām ir līdzīgas fiziskās pazīmes. Šīs pazīmes veidojušās pakāpeniski, piemērojoties apdzīvotās teritorijas dabas apstākļiem.
Etnoss – bioloģiski sociāla cilvēku kopa, kas izveidojusies ilgstošas vēsturiskās attīstības rezultātā noteiktā dabas vidē un kuru vieno kopēja kultūra, valoda, mentalitāte, vienādas antropoloģiskas īpatnības.
Tauta – uz etnosa pamata vēsturiski izveidojies noteiktas valsts iedzīvotāju kopums.
Nācija – uz vienas vai vairāku tautu pamata izveidojusies cilvēku sabiedrība, kuru vieno vēsturiskās attīstības, valodas, kultūras, saimnieciskās un politiskās dzīves kopība.
Urbanizācija – straujš pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugums, pilsētu skaita, robežu un funkciju paplašināšanās, rūpniecībai koncentrējoties lielās pilsētās.
Aglomerācija – pilsētkopa ar saplūstošu apbūvi, vienotu satiksmes ceļu tīklu un ciešiem savstarpējiem sakariem. Aglomerācijām var būt viens organizējošs centrs – monocentriska aglomerācija – vai vairāki – policentriska aglomerācija.
…