Dedzināšana kā apsaimniekošanas metode biodaudzveidībai

Deguma krāšņvabole nekādā gadījumā nav apkarojama mizgraužu suga, bet gan pieskaitāma pie retām un īpaši aizsargājamām vaboļu sugām, kuru ekoloģiskā niša ir nesen atmirušas un apdegušas priedes ar mizu.
Sugu nekļūs mazāk, jo dedzināšanas procesa uzdevums ir atsegt minerālaugsni, tātad panākt, lai maksimāli izdegtu zemsedze un humusa slānis, tādejādi radot labvēlīgus un neaizstājamus dzīvotnes apstākļus virknei specifisko sugu, kas raksturīgas pirmatnējiem mežiem – īpaši sūnas, ķērpji, sēnes un bezmugurkaulnieki (galvenokārt vaboles), kas nevar izdzīvot saimnieciskajos mežos.
Meža platībās, kurās tiek plānota dedzināšana, humusa slānis ir tikai dažus centimetrus biezs vai vietām ir smilšu atsegumi un tas nozīmē, ka nav iespējama gadiem ilga kūdras slāņa degšana.
Lielai daļai projekta platību nepieciešams kokaudzes biezību samazināt, lai iegūtu vēlamo gaismas režīmu audzē, bet vietās, kur nav ekonomiska pamatojuma, mežaudzes biezība netiks samazināta. Jāuzsver, ka, īstenojot apsaimniekošanas aktivitātes šajos dabas lieguma mežos, domājam par ekoloģiskās meža vērtības paaugstināšanu.
(http://www.mezaavize.lv/dap-aicina-kopt-dabas-daudzveidibu-gudri-un-zinatniskipamatoti/)
…