Platība - 544tk./ kv. km (bez aizjūras valdījumiem.)
Iedzīvotāji - 56 miljoni.
Galvaspilsēta - Parīze.
Administratīvais iedalījums - 96 departamenti (ieskaitot Korsiku),
5 aizjūras departamenti,
3 aizjūras teritorijas.
Oficiālā valoda - franču.
Naudas vienība - Francijas franks.
Ģeogrāfiskais stāvoklis, novietojums.
Francija ir Rietumeiropas valsts ,kas robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. No Lielbritānijas to šķir Lamanša un Pedekalē šaurums, valsts Rietumdaļu apskalo Atlantijas okeāna Biskajas līča ūdeņi, Ziemeļdaļu - Ziemeļjūra, Dienviddaļā -Vidusjūra. Francijas sastāvā ietilpst arī Korsika un vairākas nelielas Vidusjūras piekrastes salas. Tā ir lielākā valsts Rietumeiropā, iedzīvotāju skaita ziņā atpaliekot tikai no Vācijas, Lielbritānijas un Itālijas.
Klimats un daba.
Lielākā daļa Francijas teritorijas atrodas mērenās klimata joslas platlapju mežu zonā, Vidusjūras piekraste - subtropu joslā. Ainavas veido pārsvarā zemi krasti ar plašiem līčiem, kas neiesniedzas tālu sauszemē. Lamanša un Pedekalē šaurumam raksturīgi stāvi abrāzijas krasti, Kontantēnas un Bretaņas pussalā - riasu krasti, bet Vidusjūras piekrastei uz austrumiem no Lionas līča - Alpu atzaru klinšainie krasti. Krasta līnija samērā līdzena izņemot Kontēnas un Bretaņas teritorijas. Francijas reljefu pārsvarā veido zemie un augstieņu līdzenumi(apmēram 2/3 teritorijas), galvenokārt valsts ziemeļu, centrālajos un rietumu apgabalos.
Lielākajā daļā Francijas teritorijas valda mērens jūras klimats. Vidusjūras piekrastei, Ronas zemienes dienviddaļai un Korsikai raksturīgs subtropu klimats, bet Alpos un Pirenejos , atkarībā no absolūtā augstuma, klimats mainās. Vidējā temperatūra janvārī un februārī ir 3-90C , jūlijā un augustā temperatūra svārstās no16 - 240 C.
Francijā ir ļoti daudz upju(lielākā daļa no tām ir arī kuģojamas), bet maz ezeru. Apmēram piekto daļu valsts teritorijas aizņem meži.
Francijā ir apmēram 3000 aizsargājamu teritoriju. Nacionālie parki un rezervāti atrodas galvenokārt kalnos.
Vēsturiskais apskats.
Ap 1000 g. p.m.ē. Akmens laikmeta beigas. Alu gleznojumi Dienvidfrancijā (Lascaux u.c.).
58-51 g. p.m.ē. Cēzars iekaro Galliju. Romieši dibina pilsētas.
440-751 g. Meroningu dinastijas valdīšanas laiks.
751-986 g. Karolingu valdīšanas laiks.
1209-1229 g. Ludviga IC valdīšanas laiks. Gotikas laikmets.
1337-1453 g. Simtgadu karð ar Angliju.
Ap1589 g. Indriķa IV valdīšanas laiks.
1589-1715 g. Ludviga CIV valdīšanas laiks.
1789-1792 g. Lielā franču revolūcija.
1799-1815 g. Napoleona I valdīšanas laiks.
1814-1848 g. Restaurācija.
1848-1870 g. Napoleona III valdīšanas laiks.
1914-1945 g. 1.pasaules karð un 2.pasaules karð.
1946-1958 g. Ceturtā republika.
1958 g. Piektā republika.
1994 g. Lamanša tuneļa atklāšana.…
