Dažādu skaņdarbu, deju skaidrojums

Dejas

Krakovjaks – jautra, gracioza poļu tautas deja 2/4 taktsmērā ar sinkopētu ritmu. Senatnē deja bija ļoti kareivīga, to dejoja pa pāriem tikai vīrieši (bruņinieks un ieroču nesējs), vēlāk – vīrietis un sieviete. Krakovjaks radies Krakovas vojevodistē, pazīstams no 16. gs. Liela nozīme krakovjakam bija 18. – 19. gs. mijā, iezīmējot poļu mūzikas kultūras savdabīgumu. Tas kļuva par sarīkojumu deju un izplatījās vairākās Eiropas valstīs. Krakovjaks ietverts F. Šopēna, M. Gļinkas un citu komponistu daiļradē.

Lendlers – Zemnieku pāru deja ¾ vai 3/8 taktsmērā, temps mērens. Lendlers izplatīts Austrijā un Dienvidvācijā. Radies viduslaikos, sākot ar 16. gs., lendleram izveidojās vairāki pāru dejas varianti, galvenokārt ar slīdošu soli un griešanos. Lendlers ir viena no dejām, no kuras izveidojies valsis. Profesionālajā mūzikā pirmie lendlera paraugi pazīstami kopš 17 gs. Daudzi lendleram tuvi skaņdarbi sastopami, piemēram, Mocarta, Šūmaņa, Brāmsa daiļradē. …