Dāvida statuja

Darbu pie statujas Mikelandželo sāka 1501.gada 13.septembrī. Viņš strādāja dienu un nakti trīs gadus no vietas, nakšņodams dievnamā uz sola. Darbu vietu meistars apjoza ar augstu sētu, lai to neviens nevarētu vērot darba procesā. 1504.gada 25.janvārī statuja bija gatava.
Kā attēloja?
Mikelandželo lietai piegāja kā īsts avangardists – ignorēja citu mākslinieku (Donatello, Verokjo) tradīciju tēlot Dāvidu kā mazu un priecīgu puišeli ar nogalinātā milža Goliāta galvu pie kājām. Tā vietā Dāvids attēlots momentā, kad viņš pirms izšķirošas cīņas sakoncentrējis visus savus spēkus un gribu. Ar labo roku jauneklis tur aiz gala lingu, kas viņam karājas uz muguras, ar kreiso tausta saujā saņemto akmeni. Neraugoties uz ārējo mieru, jaunekļa figūrā jūtams milzīgs iekšējs spriegums. Šķiet, ka kreisā roka tūlīt atlaidīs akmeni, labā paraus lingu, sagriezīs to gaisā, un vienkāršā lode aizlidos, lai nāvīgi ievainotu Goliātu.
…