3. Raksturojiet nejaušo izlasi! Kā jūs realizēsiet nejaušo izlasi ievācot paraugus vai veicot uzskaites parauglaukuma teritorijā? Vadās pēc izlozes principa. Katram laukumam piešķir kādu skaitli, pēc tam izlozē no kuriem laukumiem tiks ievākti paraugi.
4. Raksturojiet sistemātiski nejaušo izlasi! Kā jūs realizēsiet sistemātiski nejaušo izlasi ievācot paraugus vai veicot uzskaites parauglaukuma teritorijā? Izvēlas ģenerālkopu apakšgrupas pēc kāda noteikta principa, parauglaukumus izvēlas ar izlozes palīdzību.
5. Salīdziniet sistemātiskās un nejaušās izlases metožu pozitīvās īpašības un trūkumus! Sistemātiskā izloze ļauj izveidot pēc iespējas vienmērīgāku teritorijas pārklājumu, taču bieži vien iegūtās vērtības ir nobīdītas, šī metode parasti ir diezgan kļūdaina. Nejaušā izlase – mazāk kļūdaina kā sistemātiskā, taču var nepārklāt visu pētāmo teritoriju.
6. Kāpēc augsnes ķīmisko parametru raksturošanai parauglaukumā tiek izmantota jaukto paraugu metode? Jo sajaucot augsnes paraugus no dažādiem punktiem mazinās ķīmisko analīžu datu variācija, samazinās arī darba apjoms – nav jāanalizē katrs paraugs atsevišķi.
7. Nosauciet piemērus kvalitatīviem datiem! Kādu objektu krāsa, smarža – tie, kurus grūti izteikt skaitļos
8. Nosauciet piemērus kvantitatīvajiem datiem! Dažādi uzskaites dati – piem. noteiktu augu daudzums parauglaukumā
9. Nosauciet piemērus alternatīviem datiem! Kāda pazīme – ir/nav. Piem., lapas – ir vai nav.
10. Kas ir ģenerālkopa? Visu konkrēto objektu/parādību/procesu kopa, par kuru nepieciešams iegūt statistisku informāciju
11. Kas ir izlases kopa, jeb paraugkopa? Dati, par to objektu/parādību/procesu daļu, ko iegūst izlases procesā no ģenerālkopas.
12. Kā nodrošināt reprezentatīvu datu iegūšanu? Izlase jāveic tā, lai katrai ģenerālkopas vienībai ir vienāda varbūtība tikt iekļautai paraugkopā.
13. Kāds ir galvenais izlases metodes izmantošanas mērķis? Paraugkopas struktūras daudzveidībai ir jāatspoguļo ģenerālkopas struktūras daudzveidība.
14. Kā jūs realizēsiet sistemātisko izlasi organizējot savas fakultātes studentu aptauju? Sadalīšu studentus noteiktās grupās un apakšgrupās pēc kāda principa, piem., pēc studiju kursiem, pēc tam izvēlēšos respondentus vēl pēc kāda cita principa.
15. Kā jūs realizēsiet nejaušo izlasi organizējot ekotūristu aptauju? Izveidošu ekotūristu uzskaites tabulu, kurā katram tūristam piešķirts kāds skaitlis, pēc tam izvēlēšos vairākus skaitļus un šiem skaitļiem atbilstošos tūristu arī apjautāšu.
16. Kāda ir atšķirība starp atkārtotu un neatkārtotu izlasi veicot iedzīvotāju aptauju? Veicot atkārtotu izlasi netiek izvēlēti jauni respondenti, tiek aptaujāti tie paši respondenti vai to nākamā paaudze. Neatkārtotas izlases gadījumā, respondentus izvēlas pilnībā no jauna.
17. Kāda ir atšķirība starp individuālo un grupveida izlasi veicot iedzīvotāju aptauju? Grupveida izlasē ģimene vai kāda noteikta iedzīvotāju grupa tiek skaitīta kā 1 vienība – tādējādi iegūs mazāk datu, taču individuālā aptauja varētu nodrošināt lielāku precizitāti.
…
