1. Datu aizsardzības jēdziens
Privātās dzīves aizsardzības konstitucionālais regulējums
Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. (LR Satversmes 89.pants). Privātās dzīves aizsardzības tiesības kā cilvēktiesības tiek garantētas konstitucionālā līmenī. Privātuma aizsardzība kalpo ne tikai indivīda interesēm, bet arī demokrātijas nostiprināšanas interesēm, jo, pastāvot tiesībām uz privāto dzīvi, ir iespēja sevi realizēt kā personību, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, bez raizēm, ka kāds varētu novērot un pārmest.
Privātās dzīves aizsardzība un informācijas sabiedrība
Informacionālās pašnoteikšanās tiesības garantējošie cilvēktiesību dokumenti, lielākoties pieņemti laikā, kad informācija glabājās fiziski aizsargājamās kartotēkas. Šobrīd ir viegli iegūt informāciju ar informācijas tehnoloģijām personai par to nezinot (informācijas tehnoloģijas ir plaši traktējams jēdziens, kas ietver sevī visus aspektus, kas saistīti ar skaitļošanas tehniku, datu glabāšanu, televīziju un datu pārraidi sakaru tīklos). Tehnoloģiju attīstības dēļ informācija tiek plaši izmantota dažādās dzīves jomās un tā veidojas jauns, augstāk organizēts sabiedrības tips - informācijas sabiedrība. O.Toflers saskata, ka pēc agrārā un industriālā „viļņa” 50.gados ASV aizsākās trešais vilnis, kas saistīts ar datortehnoloģiju un elektronikas attīstību. Agrārajā civilizācijā maksāja par muskuļu darbu, industriālajā - par profesiju, bet trešajā vilnī - par cilvēka spējām un īpašībām. Mūsdienās lielā mērā pamatresurss un attīstības pamatnoteikums ir informācija. Tādēļ, lai, attīstoties tehnoloģijām un informācijas kustībai, tomēr saglabātos personu datu aizsardzība, tiek pieņemti aizsargājoši normatīvie akti.
Datu aizsardzības jēdziens
Ar šādu jēdzienu parasti apzīmē vienu no personas privātās dzīves tiesiski normatīvās aizsardzības aspektiem. Datu aizsardzības tiesību normu uzdevums ir sabalansēt dažādas intereses - cilvēktiesību aizsardzību, informācijas brīvību, informācijas kā preces brīvu plūsmu.
Terminoloģija
datu subjekts - fiziskā persona, kuru var tieši vai netieši identificēt, izmantojot personas datu apstrādes sistēmā esošos datus;
datu subjekta piekrišana - datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus;
personas dati - jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu;
personas datu apstrāde - jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu;
personas datu apstrādes sistēma - jebkādā formā fiksēta strukturizēta personas datu kopa, kas ir pieejama, ievērojot attiecīgus kritērijus;
personas datu operators - sistēmas pārziņa pilnvarota persona, kas veic personas datu apstrādi sistēmas pārziņa uzdevumā;
personas datu saņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek izpausti personas dati;
sensitīvi personas dati - personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi, dati, kas var radīt pamatu nelikumīgai diskriminācijai.
…
