Tipogrāfija lingvistu izpratnē ir vienkārši pasīvs konteiners runātā vārda attēlojums vizuālā sistēmā. Tipogrāfiskais dizains apskatīts kā teksta elements un tā nozīmes veidojošs elements var tikt dēvēts par semantisku. Vēsturiski ir iesakņojies iedalījums- teksta veidotājos un dizaina veidotājos. Kā ikviens grafiskais dizains, arī druka var izraisīt dažādas noskaņas- rotaļīgu, nopietnu, tradicionālu, eksperimentālu, utt. Dizaineri šīs asociācijas izmanto un nereti cenšas ieviest tajās izmaiņas. Semantiskās tipogrāfijas uzdevums ir vizuāli veidot teksta struktūru, izceļot tās nozīmi. Saskaņā ar semantisko tipogrāfiju tekstu dažādība ir cieši saistīta ar tā interpretāciju.
Mūsdienās reklāmu dizainā arvien vairāk tiek izmantota ‘dekonstruktīvistu tipogrāfija’- tipogrāfija, kur tipogrāfija ir nošķirta no teksta kā atsevišķs, personīgi ilustratīvs tēls.
Vizuāli verbālā retorika
Retorika var tikt raksturota kā vilinošas heirestikas kopums, kas tiek izmantotas, lai ietekmētu tās personas sajūtas un noskaņu, kurai vēstījums ir adresēts. Sajūtas ir īstermiņa fenomens pārraujošs ikdienas rīcību plūsmu, savukārt noskaņa ir ilgtermiņa rakstura, ietverot nākotnes izvērtēšanu. Ar vizuālajiem līdzekļiem tiek ietekmētas sajūtas un noskaņas.
Retorika
Retorika var tik iedalīta divos studiju laukos: 1) pārliecinošie līdzekļi (rhetorica utens); 2) pārliecinošo līdzekļu apraksts un analīze (rhetorica docens).Retorika- efektīvs valodas lietojums attieksmes veidošanai un uzvedības ietekmēšanai. Mūsdienās „informācijas nemiera” (R.S. Wurman) laikā, ar lielu informācijas blīvumu, retorikas līdzekļi tiek izmantoti konteksta noteikšanai un kognitīvās entropijas mazināšanai. …
