2.Aprakstošā statistika nominālu skalas lielumiem
Nominālu skalas lielumiem praksē parasti nerēķina aprakstošo statistiku, bet rēķina frekvences jeb biežumus – cik bieži datu vērtības atkārtojas. Nominālu skalas lielumiem varam rēķināt tikai modu (biežāk sastopamo pazīmi), to var izrēķināt vienā viedā - tikai ar komandām
Aprēķināt aprakstošo statistiku nominālu skalas lielumiem
Analyze/Descriptive Statistics/Frequencies
3.Frekvences attiecību skalas lielumiem
Attiecību skalas lielumiem frekvences aprēķina, sadalot datu intervālu mazākos intervālos – klasēs un saskaitot, cik objekti (personas) ir katrā klasē. To var rēķināt arī %.
Šeit parādās varbūtību sadalījuma jēdziens – cik bieži datu vērtības sastopamas dažādos intervālos vai nominālu (rangu) skalas datiem – cik bieži datu vērtības (variantes) atkārtojas. Pastāv vairāki standarta varbūtību sadalījumi (Puasona, eksponenciālais, normālais, binomiālais). Statistikas kursā svarīgākais ir normālais sadalījums.
Aprēķināt frekvences un attēlot histogrammās visiem attiecību skalas lielumiem (augums, masa u. c. ar lineālu, izņemot Anketas Nr. un Grupu). Formatēt vienu histogrammu pēc izvēles
Analyze/Descriptive Statistics/Frequencies
Svarīgi! Izslēgt opciju Display Frequency Tables. Ja tas netiek izdarīts, tad veidojas garas, praktiski neizmantojamas frekvenču tabulas, kurās tiek saskaitīta katra auguma, masas u. c. lielumu atsevišķas vērtības.
Tiks uzzīmēta histogramma, tas ir, sadalīts datu intervāls mazākos intervālos un saskaitīts, cik objektu (cilvēku) ir katrā intervālā. Programma pēc datu vērtībām izvēlas optimālo sadalījumu, taču ja lietotājs vēlas dalīt citos intervālos, to var izvēlēties, uzklikšķinot uz X ass un nomainot sadalījumu
Opcija With normal curve nozīmē, ka histogramma tiek zīmēta kopā ar normālā sadalījuma līkni (salīdzinājums ar tendenci, ka vidējās vērtības sastopamas visbiežāk, galējās visretāk, biežums mainās pakāpeniski – zvanveida līkne).…
