Dabā nesalīdzināmi izplatīta ir augstāko sakņu simbioze ar augsnes sēnēm. Šo sēņu sēņotne pastāvīgi mitinās augsnē, iztīklodama to visos virzienos. Uz jauno sakņu galiem sēņotne sablīvējas un izveido it kā uzmavu. Sēņu hifas ieviešas arī sakņu mizas šūnās, kur izveido blīvus sēņotnes kamoliņus. Šos sēņotnes blīvos veidojumus uz saknēm, kā arī sakņu mizā, sauc par mikorizu.
Ir pazīstami 3 mikorizas tipi:
1)ārējā mikoriza (ektofortā), kad sēņotne apvij jaunās saknītes galiņu no ārpuses un iespiežas šūnu starptelpā, taču neveido šeit sablīvējumus, ārējā mikoriza atvieto sakņu spurgaliņas.
2)iekšējā mikoriza (endotrofā), kad hifas iespiežas šūnās un šeit savijas blīvos kamoliņos.
3)ārējā – iekšējā mikoriza (ento – endotrofā), kad sēņotnes sablīvējumi attīstās kā mizas šūnās, tā arī ārpusē virs mizas.
Ārējā mikoriza (bieži arī iekšējā – ārējā) izplatīta pie kokiem un krūmiem – kļavām, ozoliem, apsēm, plūmēm, bumbierēm u.c.
Mikorizas nozīme augu dzīvē ir ļoti liela. Augļkopim tā dziļi jāizprot . Simbiotisko attiecību savlaicīga izveidošana un pareiza vadīšana šodien ir viena no lielākajām rezervēm augšanas veicināšanā. Lai augtu augu sugas kur tās stāda vai sēj pirmo reizi ar attiecīgās mikorizas sēni jāpotē augsne vai stādi.
1.Jaundārzi, jaunkoku kopšana jaundārzā.
Lai nodrošinātu labu ražu, kokam visvairāk vajadzīgs:
gaisma;
ūdens;
siltums;
minerāluztures elementi.…
