Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Jēdziens dārzkopība (R.Kronberga) | 2 |
1.1. | Dārzkopība kā ražošanas un zinātnes nozare, tās saistība ar citām nozarēm | 2 |
1.2. | Dārzkopība - studiju priekšmets, tās struktūrelementi | 3 |
1.3. | Profesionālā un akadēmiskā izglītība dārzkopībā, izglītības elementi | 3 |
1.4. | Dārzkopība pasaulē, Latvijā, tās vēsturiskā attīstība | 3 |
1.5. | Dārzaugi uzturam, veselībai, dzīvespriekam, rotai | 4 |
1.6. | Dārzaugu audzēšana pašapgādei un komerciālās dārzkopības iespējas Latvijā | 5 |
2. | Dārzeņkopība kā dārzkopības apakšnozare (M.Baumane) | 7 6 |
2.1. | Dārzeņi, to audzēšana pasaulē | 8 |
2.2. | Mērenā klimata zonā audzējamie dārzeņi | 9 8 |
2.3. | Dārzeņu kultūru klasifikācija | 9 |
2.4. | Dārzeņi segtajās un lauka platībās | 10 9 |
2.5. | Segto platību veidi, to izvēles pamatprincipi | 11 |
2.6. | Dārzkopībai segtajās platībās nepieciešamie resursi | 13 |
2.7. | Dārzeņkopības apakšnozares ekonomiskais novērtējums | 13 |
3. | Augļkopība, kā dārzkopības apakšnozare (I.Gronskis, R.Kronberga) | 14 |
3.1. | Augļaugi, to audzēšana pasaulē | 14 |
3.2. | Mērenā klimata zonā audzēto augļaugu botāniskais sastāvs | 16 |
3.3. | Augļaugi dārzā un ārpus tā | 17 |
3.4. | Augļu dārzu tipi, to raksturojums | 17 15 |
3.5. | Dārzu izveides pamatprincipi | 18 |
3.6. | Augļu dārzu teritorijas organizācija | 19 |
3.7. | Sugu un šķirņu izvēle | 19 |
3.8. | Augļu dārzu izveides tehnoloģija | 20 |
4. | Daiļdārzkopība kā dārzkopības apakšnozare (R.Kronberga) | 21 |
4.1. | Daiļdārzkopība pasaulē un Latvijā | 21 |
4.2. | Dekoratīvo augu klasifikācija | 22 |
4.3. | Ainava, apstādījumi, to veidi | 23 |
4.4. | Kokaugi apstādījumos | 24 |
4.5. | Zālienu ierīkošana un kopšana | 25 |
4.6. | Puķes, to audzēšana āra apstākļos | 26 |
4.7. | Projektēšanas pamati | 28 |
5. | Dārzaugi un vide (R.Kronberga) | 29 |
5.1. | Saimniecisko apstākļu loma dārzaugu audzēšanā | 31 |
5.2. | Darbs dārzkopībā, mehanizētais un roku darbs | 32 |
6. | Dārzaugu pavairošana (R.Kronberga) | 32 |
6.1. | Pavairošana ar sēklām | 33 |
6.2. | Sēklu sagatavošana sējai | 33 |
6.3. | Sēja un sējeņu audzēšana (kokaugi) | 34 |
6.4. | Veģetatīvā pavairošana | 35 |
6.5. | Kokaudzētava, to tipi | 37 |
6.6. | Potētu stādu izaudzēšana | 38 |
7. | Dārzaugu šķirnes (I.Gronskis) | 40 |
8. | Biškopība, tās nozīme tautsaimniecībā (R.Kronberga) | 40 |
8.1. | Biškopības attīstība pasaulē, Latvijā | 41 |
8.2. | Drava un dravošana, dravu organizācijas pamatprincipi | 43 |
9. | Dārzkopības ražojumu tirgus (R.Kronberga) | 44 |
9.1. | Iekšējais patēriņš un tirgus pieprasījums | 44 |
9.2. | Ārējais tirgus, eksporta - importa problēmas un iespējamās izmaiņas saistībā ar Latvijas tuvināšanos ar Eiropas Savienību | 45 |
9.3. | Dārzkopības ražojumu ekonomiskais ienesīgums | 46 |
Kā liecina vēstures dati (izrakumi u.c.), dārzaugus sāka kultivēt ļoti sen. Vīnkoki kultivēti jau 7000 gadus atpakaļ, dārzeņi 4 - 6 tūkst. Pirmie dārzaugi kultivēšanai tika ņemti no savvaļas audzēm un pārstādīti cilvēku apmešanās vietu tuvumā. 4 tūkst. gadus atpakaļ sāka audzēt kauleņkokus un riekstaugus. Šajā laikā tika veidoti pirmie krāšņumaugu stādījumi pie pilīm, svētnīcām un klosteriem. Daudzus dārzaugus audzēja, lai ziedotu Dieviem.
Eiropā vīnkoki, ābeles, bumbieres, plūmes u.c. audzēti 3.gadsimtā p. m. ē. Eiropā kultūraugu izplatībā liela nozīme ir Senajai Grieķijai. Jau Hipokrāta laikā (460 - 370 gadā p.m.ē.) valdība veicināja dārzkopības attīstību, rīkojot izstādes un apbalvojot labākos dārzkopjus. Šajā laikā prot augus pavairot ar potēšanu un tiek izveidotas speciālas augļu glabātuves. Audzētas tiek dažādas šķirnes ar atšķirīgu ienākšanās laiku. Plaši audzē vīnkokus un olīves, kuru eļļu izmanto maiņas tirdzniecībā.
No Aristoteļa rakstiem uzzinām, ka Itālijā grieķu kolonisti ieved dažādus dārzaugus arī no Amerikas kontinenta.
Krievu zinātnieki, akadēmiķa N. Vavilova vadībā, ekspedīcijās apsekoja visu pasauli un noteica galvenos dārzaugu izcelšanās centrus. Tie ir divpadsmit.
Dārzkopīibas attīstībā liela nozīme ir “Dārzkopības centra” izveidošanai gadsimta sākumā Amerikā. Šobrīd šāda parauga centri ir visās attīstītās zemēs. Nelielā (600 - 2500 m2) platībā telpās un atklātā laukā nopērkams viss dārzkopībā nepieciešamais.
Šobrīd pasaulē tiek attīstītas visas dārzkopības apakšnozares. Atsevišķu nozaru un kultūru audzēšanas attīstība tiek diferencēta, ņemot vērā ekonomisko izdevīgumu. Atsakās no to kultūru audzēšanas, kuras lētāk ir ievest.
Latvijā dārzkopībai ir sena vēsture. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos no dārzeņiem vispirms audzēja rāceņus, bet 19. gs. kā pēdējie, tiek ievesti tomāti, paprika, kabači, baklažāni u.c. No augļaugiem pirmās tika audzētas (atstātas neizcirstas līdumos) ābeles, bet ziņas par augļu dārzu stādījumiem ir no 1339. g. Plašāka informācija par dārzu lielumiem un šķirnēm ir ar 19. gs. sākumu, kad arī zemniekiem jau bija savi augļu dārzi. Straujāk dārzkopība attīstījās līdz ar pirmo stādu audzētavu veidošanos.
Pamats dārzkopības attīstībai, mūsu zemē meklējams latviešiem raksturīgajā dabas daiļuma dziļajā izpratnē, kas labi saskatāms seno lauku sētu apstādījumos.…
Jēdziens dārzkopība, Dārzeņkopība kā dārzkopības apakšnozare, Augļkopība, kā dārzkopības apakšnozare,Daiļdārzkopība kā dārzkopības apakšnozare, Dārzaugi un vide,
- Dārzkopība
- Dārzkopība
- Dārzkopība
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Cilvēka attīstības stadiju raksturojums
Konspekts vidusskolai2
-
Dārzkopība
Konspekts vidusskolai5
-
Ekoloģija. Termini un piemēri
Konspekts vidusskolai2
-
Nafta un tās izcelsme
Konspekts vidusskolai2
-
Vides politika - dzeramais ūdens
Konspekts vidusskolai7
Novērtēts!