Kālija mēslojumam ieteicams lietot kālija nitrātu, kas nesatur hloru un līdz ar to dēstiem, it sevišķi gurķiem, labāk piemērots. Devas tādos gadījumos attiecīgi izmaina. Jāpiezīmē, ka ar kālija nitrātu ieteicam daļēji aizstāt arī amonija nitrātu.
Gurķu dēstiem ieteicam arī organiskais papildmēslojums atšķaidītās vircas (1:4) vai atšķaidītu govju mēslu (1:10) veidā ar pievienotu superfosfātu (20 25 kg/t). Šim nolūkam noderīgi arī atšķaidīti (1:15 - 20) putnu mēslu. Mehanizēti organisko mēslu izlaistīšanai lauka platības izmanto autocisternu ZNZ – 2, no kuras šķidrums tiek padots pa šļūtenēm zem spiediena.
Audzējot dēstu pakaišu kūdrā, barības vielas augiem piegādā ar Latvijas Zemkopības zinātniskās pētniecības institūtā izstrādātajiem barības sāļu šķīdumiem vai arī ar pilnmēslojuma pulveri 20 g uz 10 litriem šķīduma. Kā rāda LLA Agroķīmijas katedras pētījumi, dēstu attīstību labvēlīgi ietekmē apsmidzināšana ar mikroelementiem. Tā, piemēram, apsmidzinot tomātu dēstus 7 – 8 dienas pirms izstādināšanas ar 0,1 % (NH4)2 MoO4 šķīdumu, ražas pieaugums vidēji 2 gados bijis 57 %, bet ar fitoftorozi saslimušo augu daudzums samazinājies par 14, 9 %.
• piķēšanas prasības;
Dēstus audzē gan sējot sēklu audzināšanas vietā, gan arī pāpiķējot tos dīgstu formā. Audzējot ar pikēšanu, vajag mazāk sēklu. Pikēšanu nodrošina arī racionālāku platības izmantošanu, spēcīgāku sakņu sistēmas attīstību un atlases iespēju. Pikēti dēsti parasti labāk iesakņojas. Tāpēc, neraugoties uz diezgan lielo darbaspēka patēriņu, kas sastāda 20 – 25 cilvēkdienas/ha, kultūras, kas pārstādīšanu pārnes labi (tomātus, agrīnos galviņu un ziedkāpostus), parasti audzē ar piķošanu. Siltumnīcu dēstus piķē vairākkārt. Gurķus labāk sēt tieši podiņos. Ziemā, kad jātaupa apgaismojuma platība, arī tos piķē vai pārdod.
…
