Jau kopš senseniem laikiem ļaudis apbrīnojuši minerālu paveidu, ko sauc par dārgakmeņiem. Tie ir daudzkrāsaini, mirdzoši akmeņi. Dabiski, ne mākslīgi iegūti. Tikai tādi akmeņi ir dzīvi un aug, un tiem piemīt noteikta ietekme – gan laba, gan slikta – uz cilvēku.
Dārgakmeņi visvairāk kāroti un arī nīsti. Dārgakmeņus iedala un vērtē pēc to cietības, līdz ar to vislielākā cena ir viscietākajiem akmeņiem. Pirmajā vieta ierindojas dimants. To senie grieķi dēvējuši par neuzvaramo akmeni. Un tā kā dārgakmeņu cietību mēra 10 vienībās, tad tās visas arī dimantam piemīt. Senatnē par dārgakmeņiem dēvējuši tikai tos minerālus, kuru cietības pakāpe bija no 10 līdz 7 vienībām , bet tos, kuriem cietība bija zemāka, pieskaitīja pusdārgakmeņiem. Cietības ziņā dimantam seko rubīns un safīrs (9), “kaķa acs”, aleksandrīts, smaragds, akvamarīns, topāzs un hrizolīts (8), ametists, hiacints, turmalīns, granāts, citrīns, dūmakainais topāzs un rožainais kvarcs (7). Pārējie akmeņi, piemēram, kvarcs, lazurīts, dzintars ir pusdārgakmeņi.
Jau tālā senatnē akmeņi tika apvīti ar dažādām maģiskām īpašībām, un tos izmantoja kā kulta priekšmetus. Akmens laikmeta cilvēka apmetnēs neiztrūkstoši atradās krama, obsidana vai nefrīta darinājumi. Vissenākie dzintara izstrādājumi – dažādas figūriņas, arī elki – datēti ar mezolīta periodu 12. – 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.
Vissenākā akmens kultūra bronzas laikmetā atrasta Grieķijā. Jau 3. – 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras savu uzplaukumu piedzīvoja kristus akmensgriezuma māksla jeb gliptika. Tā bija pazīstama arī senajā Romā. Akmeņu virsmā tika izgrebtas dažādas zīmes un figūriņas – simboli, kas it kā pastiprināja akmeņu – talismanu maģiskās īpašības. Klasiskajā senatnē tehnika un spēja izteikt māksliniecisku ideju atdzīvojās un visaugstāko pilnību sasniedz gemmās (latīniski- dārgakmeņi), intaljās (padziļināts griezts attēls) un kamejās (izcelts griezts attēls) plakanciļņa formās. Dārgakmeņus izmantoja par rotaslietām un par dekoru kultūras priekšmetiem.
Šis akmens ir pazīstams jau vairāk nekā 10 tūkstošus gadu. Nosaukums radies no grieķu vārda malahos (malva), vai malakos (mīksts). Visaugstāk tika vērtēts gaišais – tirkīza malahīts, tumšais nav tik vērtīgs. Pārdošanā ir daudz mākslīgā malahīta – zaļos toņos krāsota marmora izstrādājuma.
Šo pusdārgakmeni uzskata par labu amuletu bērniem. Tas dod garīgu spēku (it sevišķi tumši zaļais malahīts), labiem cilvēkiem nodrošinot veiksmi, palīdz piepildīt vēlēšanos un pieņemt lēmumus.
Malahīts veicina iekšējo harmoniju, mazina psihisku traumu sekas. Pasargā no nepatiesas informācijas, palīdz atšķirt patiesību no meliem, neļauj melot, izlikties, tenkot. Palīdz cilvēkam būt korektam, nemelst niekus. To ieteicams ņemt līdzi uz lietišķu tikšanos. Malahīts ir tirgotāju talismans.
Šis akmens ārstē astmu, reimatismu, depresiju, uzlabo sirdsdarbību, aknu, kuņģa, nieru darbību. Gaišais malahīts ārstē asinsvadu un plaušu slimības, nostiprina balsta un kustību sistēmu.…
