Salīdziniet cietuma tēlojumu A. Kamī romānā “Svešinieks”, Dž. Orvela romānā “1984” un G. Repšes romānā “Ugunszīme”!
Man īsti neizdevās veikt šo salīdzinājumu, jo vienīgais romāns, kur bija skaidri aprakstītā cietuma atmosfēra bija ‘’Ugunszīme’’. To laiku izsūtītie cilvēki, kas tika apcietināti kā fašisti cietumā, manuprāt, piedzīvoja murgainākos mirkļus. Attieksme pret ‘’fašistiem’’, kuru vaina nebija pat pierādīta bija nožēlojama, sieviešu dzīve, es uzskatu, cietumā bija skarbāka, viņas piedzīvoja lielu daudzumu ar pazemojumiem, bailēm, sāpēm to prātu bija viegli sagūstīt. Dzīves apstākļi bija briesmīgi, no maizes gabaliem bija veidotas pogas, apkārt valdīja utis. Gan aukstumā, gan karstumā smags darbs. Tualetes apmeklēšana pēc noteikumiem bija atļauta divas reizes diennaktī, tās pašas tualetes bija aizštopētas un pēc pavēles viņas bija jāsatīra. Augstāk minēju vairāk attieksmes faktorus, kuri progresēja vēl lielāku cilvēku pašapziņas bendēšanu.
Romānā ‘’Svešinieks’’ no fragmenta, par Merso atrašanos cietumā bija maz, kas pateikts. Bet, manuprāt, šis apraksts bija ļoti vienkāršs galvenā tēla galvā, proti, viņš pret visu izturējās vienaldzīgi, ne bailes, ne skumjas, vienīgi varbūt miegs. Viņš dzirdēja ārpusē trokšņus, juta jūras tuvumu, saklausīja kuģu sirēnas, bet nekas no tā viņu neuztrauca, to visu Merso pieņēma, kā savu likteni.
Darbā ‘’1984’’, lai saprastu kaut ko par cietuma apstākļiem biju veikusi mazu ieskatu ārpus literatūras mācību grāmatas. Galvenais tēls Vinstons tika ieslodzīts cietumā, par savu mīlestību pret sievieti Džūliju, mīlestība šajā despotiskajā valdībā, Okeānijā, bija aizliegta. Par likuma pārkāpumu Patiesības ministrijas darbinieks kopā ar savas mīļotās tika mocīti, ar šādu rīcību valdība centās panākt cilvēka domāšanas apturēšanu, abiem diviem bija jāatsakās no saviem uzskatiem, kuri neatbilst noteiktām sabiedrības normām. Rezultātā bija arī jāpieņem tikai viena mīlestība un tā bija jāveic pret Lielo Brāli. Līdz pēdējam Vinstons centās cīnīties un turēt savu iemīlu pret Džūliju, līdz viņš nepiedzīvoja visbriesmīgāko spīdzināšanu ar žurkām, no kurām viņam bija paniskas bailes. Tika sasniegta pilna Smita pakļautība valdošai varai, viņš kļuva par disciplinēto Okeānijas pilsoni, kas darīja visu kā pienākas. Nākotnē satiekot Džūliju viņš vairs neizjuta pret viņas neko, viņa ir mainījusies tik pat kā viņš, pagātni viņš uztver kā nepatiesību, tic partijai, līksmo par kariem un patiesi iemīl Lielo Brāli.
…