Darbs ar Ernesta Hemingveja romānu "Un saule lec"

4) Romāna mākslinieciskā savdabība
Ernesta Hemingveja romāns “Un saule lec” pārsteidz ar īpatnējo valodas stilu, raitajiem dialogiem un apkārtējās vides attēlojumu. Romāns rakstīts pirmajā personā no galvenā varoņa Džeikoba Bārnesa skatu punkta. Mani fascinēja veids, kā romāns sākās, proti, ar Roberta Kona iepazīstināšanu lasītājam. Lai gan Kons bija otrā plāna tēls, tomēr viņam piemita nozīme draudzības veidošanā un dzīves notikumu attīstībā romānā.
Hemingvejs lietojis pirmo personu savā stāstījumā, lai piešķirtu personisku skatījumu uz lietām un notikumiem un īpatnējā veidā parādītu, ka draugus un līdzcilvēkus arī paši tuvākie ne vienmēr var izprast.
Interesants veids tiek izmantos, lai parādītu galveno tēlu sarunas. Tiek izmantoti gan dialogi, gan polilogi, kuros ne vienmēr ir zināms, kurš ko saka. Autors sarunas aprakstījis ļoti dzīvas, reālas, lasītājā radot iespaidu, ka viņš atrodas līdzās runātājiem.
Romāna darbība norit 20. gados Parīzē, tāpēc sarunas ir piesātinātas ar detaļām par pilsētu. Tas norāda uz paša Hemingveja piedzīvoto un pavadīto laiku Parīzē.
…