A.Maslova Motivācijas principi un teorijas
Deficīta princips nosaka, ka cilvēki cenšas tikai tad, lai realizētu neapmierinātās vajadzības. Apmierinātai vajadzībai vairs nav motivējoša spēka. Cits skatījums: vajadzības tiek apmierinātas tad, ja indivīds šo ilgstošās vajadzības apmierināšanu redz kā tālākejošu drošības formu, kas ietekmē motivējošas darbības. Dzīves situācijas maiņa (piemēram, karš, bezdarbs utml.) var ietekmēt tā, ka iepriekš vienreiz apmierināta vajadzība var kļūt atkal apmierināma un tādēļ tā atjaunojas kā nepieciešamība apmierināšanai.
Progresijas princips nozīmē, ka hierarhijā zemāko neapmierināto vajadzību realizēšanu pamatā motivē cilvēciskās attiecības: tas nozīmē, ka cilvēks vispirms mēģina apmierināt savas fizioloģiskās vajadzības. Kad tas ir noticis, tad šī vajadzība cilvēkā neizraisa nekādus turpmākās darbības stimulus. Realizētās vajadzības nerada nekādu sasprindzinājuma stāvokli, kas mobilizētu šo spēku tālāku realizāciju.
Tādēļ motivācijas procesā tiek aktivizēti nākamie augstākie motīvi, vajadzības pēc drošības. Šis process turpinās līdz pat sevis realizēšanai, kuru pēc Maslova nav iespējams pilnībā realizēt. Pēdējais līmenis atspoguļo šīs vajadzības īpašo veidu, kuru Maslovs nosauc par attīstības vajadzību atšķirībā no deficīta vajadzībām. [3.,100.lpp]
Visbiežāk tiek minēta tieši A.Maslova vajadzību teorija (piramīda), kas būtībā, pašā pamatnostādnē akcentē tieši zemāko vajadzību apmierināšanu, lai no tā izrietot veidotos aukstāka līmeņa vajadzības, jo nesaņemot gaidīto, cilvēks demotivējas.
…