Šo Hartu parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis,
Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir sasniegt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm ar nolūku nodrošināt un īstenot tos ideālus un principus, kas ir to kopīgajā mantojumā, kā arī lai atvieglotu to ekonomisko un sociālo progresu, it īpaši saglabājot un turpmāk īstenojot cilvēka tiesības un pamata brīvības;
Uzskatot, ka ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamata brīvību aizsardzības konvenciju, kas tika parakstīta 1950. gada 4. novembrī Romā, un tās Protokolu, kas tika parakstīts 1952. gada 20. martā Parīzē, Eiropas Padomes dalībvalstis ir piekritušas nodrošināt saviem iedzīvotājiem tās civilās un politiskās tiesības, kas ir norādītas šajos dokumentos;
Uzskatot, ka sociālo tiesību baudīšana būtu jānodrošina bez diskriminācijas, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, reliģiskās pārliecības, politiskajiem uzskatiem, nacionālās piederības vai sociālās izcelsmes;
Apņemoties kopīgi pielikt visas pūles, lai ar attiecīgu institūciju un darbību palīdzību paaugstinātu dzīves līmeni un veicinātu kā pilsētu, tā lauku iedzīvotāju sociālo labklājību,
LR Saeima ratificēja 11 pantus. (LR Darba likums 3.nodaļa „Starptautiskās darba tiesības”)
2002.gada 1.setembrī stājies spēkā „Bēgļu likums”
1.Likumu krājumi
LR Civillikums (1937. gada redakcijā).
1.daļa. Ģimenes tiesības
2.daļa. Mantojuma tiesības
3.daļa. Lietu tiesības
4.daļa. Saistību tiesības
LR Civilprocess (Likums stājies spēkā 1999.gada 1.martā.)
LR Krimināllikums (Likums stājies spēkā 1999.gada 1.aprīlī)
1.pants. Kriminālatbildības pamats
(1) Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
(2) Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu.
2.pants. Krimināllikuma spēks Latvijas teritorijā
(1) Persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā, atbild saskaņā ar šo likumu.
(2) Ja noziedzīgu nodarījumu Latvijas teritorijā izdarījis ārvalstu diplomātiskais pārstāvis vai cita persona, kura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem vai Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem nav pakļauta Latvijas Republikas jurisdikcijai, jautājums par šīs personas saukšanu pie kriminālatbildības izlemjams diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos.
LR Kriminālprocesa kodekss
Kriminālprocesu Latvijā reglamentē Latvijas Kriminālprocesa kodekss, kas ir spēkā no 1961. gada. Arī tas ir vairākkārt būtiski grozīts. Līdz ar jaunā Krimināllikuma izstrādāšanu paralēli tiek gatavots arī jauns Kriminālprocesa likuma projekts. Būtiskākie jauninājumi ir jauna pirmstiesas izmeklēšanas kārtība, kas paātrina pirmstiesas izmeklēšanas procesu.
LR Administratīvo pārkāpumu kodekss (1997.gada 5.novembrī)
Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu , pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās, un personiskās tiesības un brīvības, kā arī uzņēmumu , iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā. Šā uzdevuma realizēšanai APK nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai , kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.
LR Administratīvā procesa kodekss (likums stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju)
Likuma pamatmērķi
Šā likuma pamatmērķi ir šādi:
1) nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās attiecībās starp valsti, no vienas puses, un personu, no otras puses;
2) pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un personu;
3) nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās.
Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likums (likums stājies spēkā ar 2002.gada 12.jūliju.)
Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu administratīvajās lietās, kuras iestādē vai tiesā ierosinātas pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās.
Likuma darbība
(1) Administratīvajā procesā ar 2003.gada 1.jūliju piemērojams Administratīvā procesa likums, ciktāl šā likuma normas nenoteic citu kārtību. Administratīvā procesa likuma un šā likuma normas piemērojamas, ciktāl citu likumu speciālās tiesību normas nenoteic citu kārtību.
(2) Ar 2003.gada 1.jūliju kārtību, kādā izskata administratīvā pārkāpuma lietas un izpilda lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, regulē īpašs likums.
Saeima sastāv no 100 deputātiem.
Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam.
Tiesības vēlēt ir Latvijas pilsoņiem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš ir vecāks par 21 gadu.
Saeimas vēlēšanas oktobra mēneša 1. sestdienā, ik pēc 4 gadiem.
Jaunievēlētā Saeima sanāk uz 1. sēdi novembra mēneša 1. otrdienā, kad arī izbeidzas iepriekšējās Saeimas pilnvaras.
Saeima ievēlē savu prezidiju, kurš sastāv no priekšsēdētāja, viņa diviem biedriem un sekretāriem. Saeimas prezidijs darbojas nepārtraukti pa visu Saeimas pilnvaru laiku.
Jaunievēlētās Saeimas pirmo sēdi atklāj iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs vai prezidija uzdevumā cits prezidija loceklis.
Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras.
Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:
"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”
Saeimas prezidijs sasauc Saeimas sesijas un nosaka kārtējas vai ārkārtējas sēdes.
Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts Prezidents, ministru prezidents vai ne mazāk kā 1/3 daļa Saeimas locekļu.
Saeimas sēdes ir atklātas. 10 Saeimas locekļiem, Valsts Prezidentam, ministru prezidentam vai ministram pieprasot, Saeima ar ne mazāk kā 2/3 klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt noturēt aizklātu sēdi. Saeimas sēdes var notikt, ja tanīs piedalās vismaz 1/2 Saeimas locekļu.
Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
Saeima izvēlē komisijas, noteicot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijām ir tiesība pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldības iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldības iestāžu atbildīgos priekšstāvjus. Komisijas var darboties arī starp sesijām.…
