Darba un sociālo tiesību norobežošana no civiltiesībām un citām tiesību nozarēm
Tiesību teorijā tiesību normas klasificē pēc to raksturīgākām pazīmēm: satura, formas, regulēšanas priekšmeta, izdevēja iestādes u.t.t.
Visizplatītākais klasifikācijas veids ir tiesību normu iedalījums pēc nozarēm, kas ļauj norobežot vienas tiesību nozares normas no citas tiesību nozares. Tas ļauj vieglāk orientēties un piemērot vajadzīgo normu praksē.
Piemēram, administratīvās tiesības, krimināltiesības, civiltiesības u.c.
Darba likuma 28.panta trešā daļa paredz, ka Civillikuma noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi. Līdz ar to, likumdevējs ir pateicis, ka Civillikuma normas izmanto vienmēr, ja Darba likumā, kā speciālajās normās nav sastopams regulējums.
Civiltiesiskā atbildība rodas zaudējumu nodarīšanas gadījumā – no tiesību aizskāruma, no noteiktas darbības neizpildīšanas, no prettiesiskas darbības.
Tas nozīmē, ja persona paraksta līgumu savā vārdā, viņa ir pilnā mērā atbildīga par līgumā norādītās saistības izpildi. Turklāt, izpildei ir jābūt pienācīgai, t.i., tādai, kura ir veikta pēc labākās sirdsapziņas, cenšoties neaizskart otras personas intereses. Pie personiskās atbildības var pieskaitīt arī tādu atbildības veidu kā personiska rakstura atbildība. Tā rodas tajos gadījumos, kad tikai un vienīgi konkrētā persona var būt atbildīga otrai konkrētai personai un šis atbildības pienākums, vai arī tiesības prasīt atbildēt, nevar nodot tālāk trešajām personām, piemēram, mantiniekiem vai tiesību pārņēmējiem.
Vairums gadījumos, kad pārkāpti noteikumi, nodarītais kaitējums nav tik liels, lai sauktu pie kriminālatbildības, līdz ar to var piemērot administratīvās sankcijas, ja Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir likuma norma, kura paredz šāda veida pārkāpumu.
Darba tiesības ir saistītas arī ar Administratīvajām tiesībām. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā sevišķā daļa sākas ar piekto nodaļu ‘’Administratīvie pārkāpumi darba un iedzīvotāju veselības aizsardzībā’’, kur virkne pantu paredz atbildību par darbu, darba līguma noslēgšanas regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu.
Piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.p.paredz, ka fizisku personu var sodīt ar naudas sodu līdz 300 Ls, bet juridisku personu – līdz 1000 Ls, ja tās nodarbina darbinieku bez rakstiska līguma noslēgšanas.
Administratīvā atbildība ir noteikta arī par pārkāpumiem citās jomās saistībā ar darba attiecībām, piemēram, par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, par darbinieka kavēšanu ierasties tiesā tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanai. Jāievēro, ka 23.pantā noteiktā administratīvā soda – piešķirto speciālo tiesību atņemšana, tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību – piemērošana var būt par pamatu darba līguma laušanai un darba attiecību izbeigšanai.
Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kura vainīga nozieguma izdarīšanā, tas ir, persona, kura ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu bīstamu nodarījumu.
Kriminālatbildība iestājās pie nosacījumiem :
konstatēts bīstams nodarījums ( darbība vai bezdarbība);
nodarījumam ir tāda bīstamības pakāpe, kas raksturīga noziegumam;
persona vainīga nodarījumā;
Nodarījums ir paredzēts krimināllikumā.
Pati persona rada pamatu tās saukšanai pie kriminālatbildības ar savām darbībām vai bezdarbību (rīcība, tās ārējā izpausme).
Nodarījuma bīstamība izpaužas, ka stipri apdraud valsts, sabiedrības un atsevišķu personu visnozīmīgākās intereses.
Vaina ir nodomu un neuzmanību apvienojošs jēdziens. Vainīgums darbībā vai bezdarbībā nozīmē to, ka persona, apzinoties nodarījuma bīstamību, paredz un tieši vēlas vai apzināti pieļauj kaitējuma nodarīšanu noteiktām interesēm, ko aizsargā krimināllikums, vai pieļauj vieglprātību vai nevērību pret iespēju iestāties šādam kaitējumam (neuznmanībai).
Krimināltiesībās – par darba pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ko izdarījis atbildīgs darbinieks, ja ar to radīts būtisks kaitējums uzņēmumam vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām vai interesēm, ir noteikta kriminālatbildība.
Līdzīgi Kriminālatbildība ir paredzēta arī par citu ar darbu saistītu pienākumu pildīšanas noteikumu noziedzīgu pārkāpšanu.…
