1.Darba tiesību jēdziens un uzdevumi
Darba ties.ir tiesību nozare, kuras normas regulē darba devēju un darbinieku darba attiecības un ar darba attiecībām tieši saistītas attiecības. DL un citi normat.akti, kas regulē d.ties.attiecības, ir saistoši visiem darba dev. neatkarīgi no to ties.statusa un darbiniekiem, ja darba dev.un darbinieku savstarpējās ties.attiecības dibinātas uz darba līguma pamata.
2. Darba tiesību normatīvo aktu raksturojums
Saskaņā ar DL darba ties.attiecības regulē LR Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, DL u.c.normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un daba kārības noteikumi. Par ties.avotiem, galvenokārt tiek uzskatīta ties.forma, no kuras tiek iegūta informācija par uzvedības noteikumiem. Ties.akti=ties.avoti.
1) Satversme;
2) Saeimas apstiprinātie starpt.līgumi;
3) Likumi darba aizs.lik., darba strīda lik., lik.par valsts obligāto soc.apdrošin.uc.)
4) MK not.ar likuma spēku;
5) MK noteikumi;
6) Pašvaldību saist.noteikumi.
Šo normatīvo aktu hierarhija ir attiecināma arī uz darba ties.avotiem. D.ties.nozarei L-jā raksturīga ties.avotu daudzveidība.
Satversme – pamatlikums – satversmē normat.aktā ar augstāko jur.spēku L-jā ir pasludinātas ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbvietu atbilstīgi savām spējām un kvalifikācijai, tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstīgi samaksu un tiesības uz atpūtu valsts not.apjomā, ties. uz sociālo nodrošinājumu likumā noteiktajos gadījumos. Satversmē ierakstīta strādājošo tiesības uz koplīgumu, tiesības streikot. Pamatlikuma nostādnes darba ties.attiecības regulāšanā tālāk attīstītas parastajos jeb kārtējos likumos.
DL – svarīgs darba tiesību normu krājums darba tiesību nozarē – Kodekss ietver vienas ties.nozares visas ties.normas, savukārt likumā apskatītie jautājumi nav izsmeļošs d.ties.regulējums, daudzi jaut.atrodami citos likumos.
Likumi – d.ties.avoti – atšķiras no sistematizētajiem likumiem, kas savus tiesību nozares vispārīgākās normas un principus, parastie (citu aut.interpretējumā – kārtējie) lik.ir spec.likumi, kas attiecības ties.institūtu reglamentē savādāk.
MK noteikumi – kā izpildvaras likumpamatoti akti konkretizē un detalizē lik.normas, parasti tiek izdoti, lai izpildītu likumus. Noteikumus MK izdod arī tad, ja attiecīgi jautājumi ar likumu nav noregulēti. Valdības izdotie noteikumu ir vispārsaistoši norm.akti un d.ties avoti.
…
