Stress ir neatņemama un ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa. Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties. Tulkojot no angļu valodas vārds “stress” nozīmē spriegumu, spriedzi.
Mūsdienās arvien vairāk cilvēku sūdzas par stresu: darbā pieaug prasības pret ikvienu cilvēku, konkrētos termiņos jāpanāk visaugstākie sasniegumi, pieaug konkurence. Atpūtai un hobijiem atliek arvien mazāk laika vai pat vispār neatliek laika. Sekas - "izdegšana", uzbudinājums, nelīdzsvarotība, ļaunākajā gadījumā - pat fiziskas kaites.
Pastāv dažada veidu izpratne par „profesionālo stresu”- tas ir daudzveidīgs fenomens, kas izpaužās psiholoģiskajā un fiziskajā reakcijā uz cilvēka saspringtajām darba situācijām.
Savukārt „profesionālo stresu” ( occupational stress) definē šādi-cilvēku mijiedarbība uz viņu veicamo darbu, raksturojot to, kā ar cilvēkie notiek izmaiņas, kuras neļauj normāli funkcionēt.1
Pastāv dažas profesionālās sadegšanas uzvedības un psiholoģiskās pazīmes un simptomi:
•)Izmaiņas uzvedībā — darbinieks bieži skatās pulkstenī, palielinās viņa pretestība vajadzībai iet uz darbu, viņš atliek tikšanās ar klientiem, bieži kavē (vēlu ierodas un vēlu aiziet), ir zaudējis radošumu darbā un problēmu risināšanā; strādā ievērojami cītīgāk un ilgāk, bet sasniedz arvien mazāk, sāk biežāk dzert kafiju, izsmēķē vairāk cigarešu vai izdzer alkoholu, ir pakļauts nelaimes gadījumiem.
•)Izmaiņas izjūtās — zudusi veselīga humora izjūta, tās vietā cinisks humors, pastāvīga neveiksmes izjūta, vainas apziņa, bieži izjūt dusmas, apvainojas un ir rūgtuma sajūta, paaugstināta uzbudināmība, kas parādās gan darbā, gan mājās, vienaldzības sajūta, bezspēcība, raksturīga stresa noņemšana, nevis radoša darbība.
•)Izmaiņas domāšanā – arvien uzstājīgākas kļūst domas par darba pamešanu, nav spējīgs koncentrēt uzmanību, rigida domāšana, kas pretojas izmaiņām, aizdomu un neuzticēšanās paaugstināšanās, ciniska, nosodoša attieksme pret klientiem, izteikta rūpēšanās par personīgām vajadzībām un pārdzīvojumiem.
•)Izmaiņas veselībā – traucēts miegs, biežas, ilgstošas vājuma pazīmes, paaugstināta uzņēmība pret infekcijas slimībām, nogurums un spēku izsīkums visas dienas garumā, paātrināta psihiskās un somatiskās veselības traucējumu izpausme.
Savukārt profesionālās sadegšanas komponenti, ko izstrādājusi Kristiāna Maslača, ir sekojoši:
•)Emocionālais izsīkums tiek aplūkots kā galvenā profesionālās sadegšanas sastāvdaļa un to raksturo emocionāla pārslodze, tukšuma izjūta, personīgo emocionālo resursu izsīkums. Cilvēks jūt, ka nespēj just kā agrāk, parādās pirmie depresijas simptomi, īpaši smagos gadījumos vērojams emocionāls sabrukums.
…
