Autore darba ietvaros analizēs Darba likuma 29.pantu – atšķirīgas attieksmes aizliegums.
Darba likums tika pieņemts 2001. gadā un stājās spēkā 2002. gadā. Ar šā likuma pieņemšanu spēku zaudēja Latvijas Darba likumu kodekss un likums ‘’Par darba koplīgumiem’’. Šī likuma pamata redakcijā 29.pants izskatījās šādi:
(1) Dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību, kā arī uzteicot darba līgumu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma.
(2) Atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
(3) Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai atkarībā no dzimuma, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka dzimumu, vai arī to, ka darbinieka piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
(4) Netieša diskriminācija pastāv, ja acīmredzami neitrāli noteikumi, kritēriji vai prakse rada nelabvēlīgas sekas ievērojami lielākai daļai viena dzimuma personu, izņemot gadījumu, kad šādi noteikumi, kritēriji vai prakse ir piemērota un nepieciešama un var tikt attaisnota ar objektīviem apstākļiem, kas nav saistīti ar dzimumu.
(5) Šā panta noteikumi attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem.
Šādu normu bija nepieciešams ieviest, lai būtu iespējams izskaust diskrimināciju darba tiesiskajās attiecībās un nodrošinātu konstitūcijā noteikto diskriminācijas aizliegumu un tiesības uz darbu, kurām visiem būtu jābūt vienādi pieejamām.
Darba likuma pamata redakcijā šī norma sastāvēja no piecām daļām, taču laika gaitā, parādoties arvien jauniem gadījumiem, kuros bija saskatāma atšķirīgas attieksmes piemērošana darba tiesisko attiecību jomā, bija nepieciešami grozījumi, kā rezultātā šā brīža redakcijā šī norma sastāv jau no desmit daļām.
…
