Kontroles lokusu var atainot kā viendomensionālu, tā daudzdimensiālu konstruktu (veidojumu). Viendimensionāls attiecas uz globālajiem kontroles uzskatiem, turpretī daudzdimensionālais kontroles lokuss parāda, ka cilvēki var atšķirt savā kontroles lokusā uzskatus attiecībā uz dažādiem dzīves aspektiem, piemēram, sasniegumi un atveseļošanās (Hewitt & Flett, 1996). Lai atainotu kontroles lokusu kā daudzdimensiālu, ir nepieciešams lietot specifiskas metodes, jo specifiska aptauja labāk spēj paredzēt, nekā vispārīgā aptauja (Lefcourt, 1992).
Kontroles lokuss ir personības mainīgais, kas plaši ir ticis pētīts dažādos kontekstos, ieskaitot organizācijas. Pastāvot plašai interesei par kontroles lokusu, pārsvarā organizāciju pētījumos dominē J.B.Rottera vispārīgā kontroles lokusa I-E aptauja (I-E scale – Internality – Externality scale). Fares (Phares, 1978) atzīmēja, ka šī skala ir aptuvens (raupjš) mērinstruments, un ka pētniekiem vajadzētu attīstīt īpaši specifisku mērinstrumentu. Šis uzskats ir apstiprināts ar pētījumiem, kuri parādīja, ka WLCS labāk paredz uzvedību darbā nekā J.B.Rottera vispārīgā I-E skala (Blau, 1993).
Darba kontroles lokusa aptauja (WCLS – Work Locus of Control Scale), kuru ir izveidojis Spektors (Spector, P.E.) ir īpaši specifisks instruments, lai mērītu kontroles lokusu organizācijās. Kontroles lokusa uzskatus mēra ar aptauju, ietverot tādus faktorus kā atalgojums un darba rezultāts (outcome), vēlamus apstākļus, ietver atalgojuma un vispārējas karjeras attīstību (Spector, 1988).
Darba kontroles lokusa aptaujas apraksts:
Kontroles lokuss darba vidē tiek mērīts ar 16 – jautājumu summētām kategorijām. Iekšējie jautājumi kopumā šajā aptaujā sastāvēja no 49 jautājumiem, un ar tiem veica pirmējo rezultātu apkopošanu. Jautājumi tika veidoti no kontroles lokusa konstruktu satura analīzes un kā tas attiecas pret uzvedību darbā. …
