Darba alga

Mūsdienu ekonomikā par svarīgāko resursu viedu tiek uzskatīts cilvēku resurss, jo prece, ko var pirkt konkrētajā ražošanas tirgū varbūt vai nu darbaspēks vai arī darba rezultāts – prece vai pakalpojums. Darbaspēka tirgus ir ļoti plašs, jo tajā tiek piedāvātas un ir pieprasītas dažādu specializāciju un kvalifikāciju darbaspējas.
Darba algas ekonomisks saturs ir tas, ka darba alga kā darbaspēka cena ir ienākums, kura avots ir darba ražīgais spēks, citiem vārdiem, darba alga ir samaksa par darbu, par noteiktu veikumu vai konkrētu rezultātu. Vienlaikus darba algas apjoms ir cieši saistīts ar darbaspēju atjaunošanas izdevumiem.
Darba algas līmeni nosaka darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma samērs neatkarīgi no darba algas sociāli ekonomiskā satura koncepcijas. Darbaspēka pieprasījumu veido, piemēram, ražojumu un pakalpojumu pieprasījums, darba ražīgums un darba intensitāte, darba dienas ilgums, noteikta aroda vai specialitātes pārstāvju pieprasījums u.c. faktori. Toties darbaspēka piedāvājumu nosaka šādi faktori: demogrāfiskā situācija, darbinieku profesionalitāte un kvalifikācija pa darbaspēka tirgus daļām, darba algas līmenis, citiem vārdiem, piemēram, jāizvērtē vai atkarībā no pensijas lieluma un saņemšanas nosacījumiem pensionāram ir vērts strādāt, kā arī imigrantu darbaspēka gatavība strādāt par ievērojami zemāku atalgojumu nekā konkrētās valsts darbspējīgie iedzīvotāji.
Pamatā tam, ka darba algas līmeņi ir atšķirīgi dažādās valstis, ir tas, ka šajās valstīs atšķiras darbaspēju atjaunošanas izmaksas un katrā valstī pastāv konkrētas nacionālās darba algas īpatnība. …