Darba aizsardzības ieskaites jautājumi

1.RADIĀCIJA - Darbības ar jonizējošā starojuma avotiem ir pieļaujamas, ja tiek ievēroti šādi pamatprincipi:cilvēki un vide drīkst saņemt tikai tādu jonizējošā starojuma dozu, kas nepārsniedz noteiktos dozu limitus;sasniegtais pozitīvais rezultāts pārsniedz negatīvo ietekmi vai zaudējumus, ko rada darbības ar jonizējošā starojuma avotiem;ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, kā arī tehnisko līdzekļu iespējas, izraudzīti optimāli radiācijas drošības pasākumi, lai apstarošanas līmenis būtu saprātīgi zems un nepārsniegtu noteiktos dozu limitus;darbinieki, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, ir apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kā arī ir veikta operatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pret kaitējumiem, kas var tikt nodarīti citai personai un tās mantai vai videi;darbības ar jonizējošā starojuma avotiem tiek veiktas pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas saņemšanas, izņemot Ministru kabineta noteikumos paredzētos gadījumus.Nav pieļaujama valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu izvietošana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas objektu vai apdzīvotu vietu tuvumā.Radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešana notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par aizsardzību pret jonizējošo starojumu.Darbu vadītājs tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību informē iedzīvotājus par veiktajiem vai plānotajiem radiācijas drošības un kodoldrošības pasākumiem attiecīgajā objektā.Darbu vadītājs informē valsts un pašvaldību institūcijas un tieši vai ar masu saziņas līdzekļu starpniecību arī iedzīvotājus par iespējamiem negadījumiem, avārijām un nepieciešamajiem pasākumiem iedzīvotāju aizsardzībai avāriju gadījumos.Darbu vadītājs nekavējoties ziņo operatoram, Centram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam par visām avārijām un negadījumiem, kas notikuši, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem.Ja avārijas vai cita negadījuma rezultātā, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotu, kādam darbiniekam ir nodarīts kaitējums, tad darbinieks nekavējoties ziņo par to darbu vadītājam. Darbu vadītājs nekavējoties ziņo par to operatoram, Centram un Valsts darba inspe

Radiācija- Ja jonizējošā starojuma dozas var pārsniegt kādu no Ministru kabineta noteiktajiem dozu limitiem attiecībā uz iedzīvotājiem, darbus ar jonizējošā starojuma avotiem drīkst veikt tikai speciāli apmācīti darbinieki, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un:kuri ir iepazīstināti ar jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību;kuriem nav Ministru kabineta noteikto medicīnisko kontrindikāciju darbam ar jonizējošā starojuma avotiem;kuriem saskaņā ar obligātās veselības pārbaudes rezultātiem ir atļauts strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.Darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem:ir pienākums lietot kontroles un drošības līdzekļus un veikt visus pasākumus, lai pasargātu sevi, citus darbiniekus, iedzīvotājus un vidi no jonizējošā starojuma kaitīgās iedarbības, veikt nepieciešamos mērījumus un tos reģistrēt;aizliegts veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja nav veikti visi iespējamie pasākumi, lai nepieļautu avārijas situācijas, kas varētu izraisīt papildu apstarošanu vai vides piesārņošanu.Ja darbiniekam, kas strādā ar jonizējošā starojuma avotiem, pasliktinās veselības stāvoklis un tas, iespējams, saistīts ar jonizējošā starojuma iedarbību, tad šā darbinieka pienākums ir:nekavējoties par šo faktu informēt darbu vadītāju;pārtraukt ar jonizējošo starojumu saistīto darbu izpildi un veikt ārpuskārtas veselības pārbaudi.Ja operatora kontrolētajā zonā nepieciešams atrasties personai, kas nestrādā ar jonizējošā starojuma avotiem, darbu vadītājam ir pienākums nodrošināt, lai šīs personas kopējā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz noteikto dozas limitu attiecībā uz iedzīvotājiem — 1 milizīvertu gadā. Ja šo prasību nevar izpildīt, darbu vadītājs drīkst atļaut attiecīgās personas darbu veikt tikai tādam darbiniekam, kuram ir tiesības strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem.Jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai Centrs papildus pārbauda radiācijas drošības un kodoldrošības situāciju jebkurā operatora kontrolētajā zonā. Paraugu ņemšanas un izpētes izdevumus sedz papildu pārbaužu pieprasītājs.

2. Troksnis - Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku, it īpaši ja iespējama nodarbinātā dzirdes pasliktināšanās. Noteikumi attiecas uz nodarbinātajiem visās nodarbinātības jomās, kurās nodarbinātie tiek vai var tikt pakļauti trokšņa radītam riskam. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs. Saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs darba aizsardzības jomā konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām, tai skaitā jautājumos, kas saistīti ar darba vides troksni, kā arī nodrošina nodarbināto līdzdalību attiecīgo jautājumu risināšanā.Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.Trokšņa radītā riska novērtēšanu darba devējs nodrošina atbilstoši uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides risku novērtēšanas kārtībai, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos.Ja, pārbaudot darba vietas, konstatē, ka troksnis rada vai var radīt risku nodarbinātā drošībai un veselībai, darba devējs nodrošina trokšņa mērījumus un trokšņa radītā riska novērtēšanu.Trokšņa mērījumus vispirms veic darba vietās, kurās pēc sākotnējās (pirmreizējās) darba vietu pārbaudes konstatēts, ka troksnis rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai vai veselībai. Trokšņa mērījumus veic speciālisti un kompetenti speciālisti, kuri sertificēti Latvijas Akustiķu apvienībā, kā arī kompetentas institūcijas un Ministru kabineta pilnvarotas akreditētas laboratorijas, izmantojot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā verificētu akustisko mēraparatūru un noteikto trokšņa mērīšanas procedūru.Darba devējs nodrošina atbilstošus darba aizsardzības pasākumus, kas līdz minimumam samazina trokšņa radīto risku un nodrošina nodarbināto drošību un veselības aizsardzību.Trokšņa radīto risku novērtē ne retāk kā reizi gadā, kā arī ja radīta jauna darba vieta vai notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (mainās darba procesi, metodes, darba aprīkojums, vielu un produktu izmantošana vai to ražošana u.tml.), kas minēto risku varētu palielināt.Trokšņa līmenis darba vietās nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos noteikto trokšņa ekspozīcijas robežvērtību (87 dB(A)) vai pīķa līmeni — 140 dB. Ja tiek pārsniegta trokšņa ekspozīcijas robežvērtība, nekavējoties veic darba aizsardzības pasākumus trokšņa līmeņa samazināšanai vismaz līdz ekspozīcijas robežvērtībai (87 dB(A)).Veicot darba aizsardzības pasākumus trokšņa radītā riska novēršanai vai samazināšanai, darba devējs nodrošina, lai pasākumi būtu piemēroti arī to nodarbināto aizsardzībai, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta īpaša aizsardzība (personām līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, personām ar īpašām vajadzībām).
Trokšņa radīto risku papildus novērtē un trokšņa mērījumus veic šādos gadījumos:pēc darba aizsardzības pasākumu veikšanas, lai pārliecinātos, vai trokšņa radītais risks ir novērsts vai arī samazināts līdz pieļaujamajam līmenim;ja veselības pārbaudē konstatē nodarbinātā dzirdes pasliktināšanos;pēc nodarbināto vai uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka trokšņa līmenis ir palielinājies un tiek apdraudēta nodarbināto drošība un veselība; ja noticis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar trokšņa radīto risku.Darba devējs dokumentē un glabā visus trokšņa līmeņa mērījumu rezultātus vismaz 45 gadus, pēc tam tos nodod arhīvā. Nodarbinātajiem un uzticības personām ir tiesības iepazīties ar trokšņa radītā riska novērtējuma rezultātiem, tai skaitā mērījumu rezultātiem, un, ja nepieciešams, to labākai izpratnei pieprasīt darba devēja vai viņa norīkota darba aizsardzības speciālista paskaidrojumus.Darba devējs nodrošina, lai trokšņa radītā riska novērtējuma rezultāti, tai skaitā mērījumu rezultāti, būtu pieejami ārstam vai iestādei, kas atbild par nodarbinātā veselības aprūpi.Darba devējs nodrošina trokšņa radītā riska novēršanu vai samazināšanu līdz minimumam (zemākajam praktiski iespējamajam līmenim), īpaši trokšņa avotā un trokšņa izplatības ceļos, ņemot vērā tehnisko progresu un pieejamos pasākumus un līdzekļus trokšņa ierobežošanai un kontrolei. Darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez maksas nodrošina nodarbinātos ar pietiekamu daudzumu individuālo dzirdes aizsardzības līdzekļu. Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem piešķirto individuālo aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaudi, lai nodrošinātu, ka nodarbināto drošība un veselība netiek pakļauta trokšņa radītajam riskam. Ja nodarbināto dzirde pakļauta trokšņa līmenim, kas pārsniedz zemāko ekspozīcijas darbības vērtību (80 dB(A)), darba devējs nodrošina nodarbināto obligātās veselības pārbaudes attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai pēc iespējas agrāk diagnosticētu jebkurus trokšņa izraisītos dzirdes traucējumus un aizsargātu nodarbināto dzirdi.

3. Vibrācija - Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē.Izšķir šādus vibrācijas iedarbības veidus:plaukstas un rokas vibrācija — vibrācija, kas tiek pārvadīta caur nodarbinātā rokām ar darba aprīkojumu, kura darbība ir saistīta ar sitieniem un rotāciju, radot risku nodarbinātā drošībai un veselībai, jo īpaši asinsvadu, kaulu un locītavu, muskuļu un nervu sistēmas darbības traucējumus;visa ķermeņa vibrācija — vibrācija, kas tiek pārvadīta caur stāvoša vai sēdoša nodarbinātā atbalsta virsmām un pamatā skar visu ķermeni, radot risku nodarbinātā drošībai un veselībai, jo īpaši mugurkaula jostas daļas slimību risku un mugurkaula traumas.Noteikumi attiecas uz visām nodarbinātības jomām, kurās nodarbinātie tiek vai var tikt pakļauti vibrācijas radītam riskam, izņemot tādu visa ķermeņa vibrāciju uz kuģiem, kuras frekvence ir zemāka par 1 Hz.Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.Darba devējs atbilstoši Darba aizsardzības likumā noteiktajām prasībām konsultējas ar nodarbinātajiem vai viņu uzticības personām jautājumos, kas saistīti ar vibrācijas radīto risku darba vidē, kā arī nodrošina nodarbināto līdzdalību attiecīgo jautājumu risināšanā.Vibrācijas radītā riska novērtēšanu darba devējs nodrošina atbilstoši uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides risku novērtēšanas kārtībai, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos.Ja darba vietu pārbaudē un pēc iepazīšanās ar darba iekārtu tehnisko dokumentāciju konstatēts, ka vibrācija rada vai var radīt risku nodarbinātā drošībai un veselībai, darba devējs nodrošina vibrācijas radītā riska novērtēšanu un pirmreizējus vibrācijas līmeņa mērījumus visās darba vietās, kurās konstatēts, ka vibrācija rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai.Vibrācijas radīto risku novērtē ne retāk kā reizi gadā, kā arī ja radīta jauna darba vieta vai notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (piemēram, mainās darba procesi, metodes, darba aprīkojums), kas minēto risku varētu palielināt.Darba devējs nodrošina vibrācijas radītā riska novēršanu vai samazināšanu līdz minimumam (zemākajam praktiski iespējamam līmenim), īpaši vibrācijas avotā un vibrācijas izplatības ceļos, ņemot vērā tehnisko progresu un pieejamos pasākumus un līdzekļus vibrācijas ierobežošanai un kontrolei.Veicot darba aizsardzības pasākumus vibrācijas radītā riska novēršanai vai samazināšanai, darba devējs nodrošina, lai pasākumi būtu piemēroti arī to nodarbināto aizsardzībai, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta īpaša aizsardzība (personām līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, personām ar īpašām vajadzībām).

…