Ergonomika
Ergonomika: pamatjēdzieni
Ergonomika tiek uzskatīta par modernu zinātni, laika gaitā vienmēr ir bijis kāds, kas interesējies par cilvēka un vides savstarpēju pielāgošanos. Starp pirmajiem pazīstamajiem pētniekiem minams Leonardo da Vinči, kura skices par cilvēka izmēriem ir īpaši slavenas; un Alberto Durero, kas aizrāvās ar kustību un proporcijas likuma pētniecību. No tuvākas pagātnes minams Lekorbuzjē, kura zīmējumos arhitektūras matemātiski - ģeometriskie pētījumi tika attiecināti uz mūsdienu dzīvi. Viņa izpratnē māja bija ne tikai dzīvojamo platību kopa, galvenais - tās plānojumam vajadzēja atbilst iedzīvotāju vajadzībām.
Ergonomikas definīcija un mērķi
Vispārīgi ergonomiku varētu definēt kā paņēmienu kopu, kuras mērķis ir darba un cilvēka savstarpēja piemērošanās. Ar šo definīciju vēlamies izcelt to, ka ergonomika ir daudz-nozaru zinātne.
Ergonomika ieviesta darba vidē, lai samēro-tu slodzi un kustības, kas nepieciešamas darba uzdevuma veikšanai, ar cilvēka darba vietas izmēriem - lai cilvēks varētu veikt darbu ar minimālu skaitu kustību, kas novērstu nevajadzīga noguruma attīstīšanos un panāktu augstāku ražīgumu pēc iespējas mazākā laika posmā. Vēlākā laikā šī fokusēšanās kļuva par šauru; pētījumu lauks tika paplašināts, iekļaujot arī vides apstākļu (temperatūras, trokšņa, apgaismojuma utt.) un dažāda organizatoriska rakstura aspektus.
Ergonomika tiek uzskatīta par zinātni, jo pētījumos tiek ņemtas vērā cilvēka iespējas un psihofiziskās robežas. Tā ir spējīga izveidot cilvēka spējām piemērotas sistēmas un pārveidot sistēmas, kuru pielietojums rada risku cilvēka veselībai. Vienlaikus ergonomika ir arī māksla, jo tās pielietojums nav vienkāršs formulas atšifrējums, bet gan māka apvienot indivīdu un kopu, pārvarēt ekonomisko spiedienu un organizēt cilvēka personības saglabāšanos un attīstību.…
