Dānijas sakari ar Baltijas zemēm no 9. līdz 13.gs. un liecības par to vēstures avotos

Kā Dānijas Valsta arhīvā, tā Kopenhāgenas Karaliskajā bibliotēkā vēsturniekam E. Andersonam ir bijusi iespēja ieskatīties vairākos dokumentu komplektos, kas rakstīti dažādos laikos un pilnīgākā vai saīsinātā veidā apraksta dāņu misiju uz Kurzemi 1161. gadā un dāņu bīskapijas nodibināšanu Kurzemē. Divi baltvācu pētnieki apliecinājuši, ka vismaz divas līdzīgu dokumentu kopijas pirms II pasaules kara atradušās arī Kurzemē un Rīgā. Neviens no šiem dokumentiem neeksistē to oriģinālajā formā, bet tie ir pārrakstīti 14.,15 un 16.gs. un atšķiras viens no otra ar rakstības kļūdām un mazliet saturā.
Karaliskajā bibliotēkā atrastajai kolekcijai pievienota Dānijas karaliskā gubernatora Piltenes apgabalā (kādreizējā Kurzemes bīskapijā) Johana Bēra pavadvēstule Dānijas karalim Frederikam II, datēta ar 1584.gada 20.janvāri, tātad pievienotā kolekcija neapšaubāmi apliecina, ka kāds Dānijas karalis pirms 400.gadiem atbrīvojis Kurzemi no pagānisma un nodibinājis tur bīskapiju ar kanoniķi Ernemodu kā pirmo bīskapu. Saraksts turpinājās, sniedzot vēlāko Kurzemes bīskapu vārdus ar viņu amata laika datiem un atsevišķos gadījumos ar viņu ģerboņu aprakstiem. Datumi un vārdi ir samērā pareizi, bet tie attiecas jau uz laiku, kad Kurzemē valdīja vācu iekarotāji.
Izskatot šo dokumentu kolekciju, vispirms rodas šaubas par to autentiskumu un aizdomas par visa stāstījuma fabrikāciju, lai gubernators Bērs varētu ierosināt Dānijas karali Frederiku II cīnīties par Kurzemes bīskapijas iekļaušanu dāņu pārvaldītajās zemēs, jo pēc Livonijas kara tā vēl nebija iekļauta Kurzemes un Zemgales hercogistē.…