1397.gadā zem Dānijas troņa apvienojās Dānija, Norvēģija un Zviedrija. Taču šī savienība (KalmāruUnija) nebija stipra un no tās 15.gs. vidū izstājās Zviedrija, bet 1814.gadā izstājās arī Norvēģija. Norvēgija un Zviedrija pēc izstāšanās apvienojās jaunā savienībā. Savukārt Dānija attīstījās savas valsts robežās un saglabāja īpašas attiecības ar Zviedriju un Norvēģiju.
Pirmā Dānijas konstitūcija tika pieņemta 1849.gadā revolucionārās kustības laikā. Ši konstitūcija ievērojami ierobežoja karaļa pilnvaras un tika ieviesti vairāki demokrātiski likumi (piem.vēlēšanu tiesības, likums par pašvaldības vēlēšanām).
1855.gadā klajā nāca jauna konstitūcija, kas atspoguļoja Šlervigu un Golšteina hercogistes zaudējumu, kas notika Dāņu-Prūšu kara zaudējuma rezultātā.
Nākošā konstitūcija tika pieņemta 1862.gadā un nostiprināja karaļa dinastijas maiņu. Pēc trim gadiem – 1866.gadā spēkā stājās konstitūcija, kas atjaunoja 1849.gada konstitūcijas pamatprincipus.Tā apstādināja biežo konstitūciju maiņu un stabilizēja valsts struktūru.
1915.gadā spēkā stajās konstitūcija. Ar likumu tika ieviestas balss vēlēšanu tiesības un parlaments (Folketings).
1953.gada 05.jūnijā stājās spēkākonstitūcija, kas balsta Dāniju arī mūsdienās.…