Latvijas derīgie izrakteņi
Derīgie izrakteņi ir neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi zemes garozā, kurus var izmantot atbilstoši tehnoloģijas attīstības līmenim. Pēc izplatības izmantojamie Latvijas zemes dzīļu resursi ir iedalāmi bieži un ierobežoti sastopamos derīgajos izrakteņos. To izpētītas iegulas- atradnes- kopumā veido Latvijas minerālizejvielu bāzi. Bieži sastopamie derīgie izrakteņi- smilts un grants, māls, kūdra un saldūdens kaļķieži ir ģeoloģiski visjaunākie (kvartāra) veidojumi un ieguļ samērā nelielā dziļumā. Pārējie tautsaimniecībā pieprasītie derīgie izrakteņi- ģipšakmens, kaļķakmens, dolomīts, kvarca smilts un devona māls, kuru izcelsme saistās ar pirmskvartāra nogulumu slāņiem, atrodas lielākā dziļumā un to izplatība ir ierobežota. Sapropelis sastopams daudzos Latvijas ezeros un vietām arī kūdras purvos. Latvijas derīgie izrakteņi ir izejviela galvenokārt būvmateriālu un ķīmiskajai rūpniecībai un tikai nelielā apjomā tos (kūdru)izmanto enerģētikā. Jaunu atradņu atklāšanas iespējas uzrāda vairākus desmitus un pat simtus km2 lielas prognozēto krājumu teritorijas, kuras izdalītas reģionālo ģeoloģisko pētījumu rezultātā.
Granīts ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem, kvarca, krāsainiem minerāliem. Tas ir sarkans, sarkanpelēks un pilnkristālisks. Latvijā pastāv vietējie un atnestie ieži. Pie vietējiem iežiem pieskaitāmi pamatieži, kas cēlušies uz vietas un redzami kārtām dabiskos un mākslīgos atsegumos. Atnesti ir laukakmeņi, ko ledājs nesis no ziemeļiem, no Somijas, Zviedrijas, Baltijas jūras un Igaunijas ziemeļu krasta. Tumšie, pelēkie, noapaļotie, dažāda lieluma granīti, gneisi un tiem radnieciskie ieži izkaisīti visā Latvijā. Mūsu vietējie granīti atrodas dziļi zemē.
Māls sastāv galvenokārt no māla minerāliem. Samitrinoties māls kļūst plastisks, bet pēc apdedzināšanas iegūst akmens cietību. Mālu izmanto ugunsizturīgu materiālu, būvmateriālu, keramikas izstrādājumu ražošanā, urbšanas duļķēm, naftas produktu attīrīšanai, pārtikas, gumijas, papīra, plastmasu, parfimērijas, porcelāna un fajansa rūpniecībā.
Māla galvenās sastāvdaļas uz visas zemeslodes ir vienādas, bet piemaisījumi pārveido gan tā krāsu, gan īpašības. Tādēļ arī māla izlietošana ir tik dažāda. Pēc krāsas izšķir : baltus, pelēkus, dzeltenus, sarkanus, brūnus, zaļus un melnus mālus.
…
