Arvien biežāk mūsu prātos iezogas doma par mūsu pašu vainu dabas katastrofu
pieaugumā.
Daba mums savā ziņā atriebjas par to, ka mēs viņu izpostam, viņa mums
atriebjas ar dabas katastrofām.
Mūsu darba nosaukums ir – Dabas atbilde cilvēcei orkāns. Izvirzījām hipotēzi –
vai orkāna stiprums ietekmē krasta erodēšanos? Darbā izmantojām grāmatas,
materiālus no interneta. Apmeklējām LU bibliotēku, kur mūs laipni sagaidīja un
izpalīdzēja ar materiāliem.
Darba gaitā braucām uz Enguri, kur intervējām Engures iedzīvotājus, apskatījām
un fotografējām jūras krastu. Izdarījām secinājumus, ar kuriem jūs tuvāk varat
iepazīties mūsu zinātniski pētnieciskajā darbā.
Šo tēmu nolēmām apskatīt tuvāk, jo šobrīd tā ir aktuāla tēma, kā arī
vēlējamies noskaidrot kādā mērā vēja stiprums ietekmē jūras krastu, kādus
postījumus tas nodara, kāds ir upuru skaits.
Pērnā gada nogalē cunami viļņi Indijas okeāna valstīs no zemes virsmas
noslacīja tūkstošiem māju, gāja bojā aptuveni 150 000 cilvēku.[]. Nesen pār
Baltiju, Skandināviju un citām Eiropas valstīm, arī pār Latviju brāzās
viesuļvētra. Šīs dabas katastrofas ir nodarījušas milzīgus postus. Kāpēc tas
noticis?
Jau 1953. gadā piecdesmit astoņas pasaules augstākā prestiža zinātņu
akadēmiju 1600 zinātnieki parakstīja ”Brīdinājumu cilvēcei”, kurā teikts “(…)
nav šaubu, ka cilvēci kā populācijas neierobežota palielināšanās un resursu
patēriņa pieaugums rada nopietnus draudus zemes ekosistēmai”.[].
Palielinās “siltumnīcas efektu’’ izraisītāju gāzu emisija, sabrūk ozona
slānis, līst skābie lieti, tiek izcirsti meži, intensīvās apsaimniekošanas
ietekmē noplacinās auglīgās zemes virsslānis, piesārņojuma iedarbībā samazinās
dzeramā ūdens krājumi, sarūk fosilo izejvielu krājumi.[]. Tas viss norāda uz
to, ka nākotnē cilvēce vairs nebūs.
Diemžēl tajā brīdinājumā neviens nopietni neieklausījās, un jau pēc 44
gadiem - 1997.gadā ANO ģenerālsekretāra ziņojumā, Ģenerālajai asamblejas
konstatējusi:
1) tikai no 1980. līdz 1990. gadam katru gadu izcirsti aptuveni 12,1
miljonu hektāru mežu;
2) 2) intensīvās saimnieciskās darbības ietekmē jau šodien vērojamas
globālā klimata pārmaiņas- palielinājusies caurmērā temperatūra, radušies
ozona “caurumi”, aptuveni par 20 centimetriem cēlies Pasaules okeāna līmenis;
3) 3) šodien cilvēce savā saimnieciskajā darbībā izmanto aptuveni 100
000 toksisko vielu, kuras dabā neeksistē un kuru ietekme uz dzīvām būtnēm un
ekosistēmu kopumā ir maz pētīta, katru gadu šis skaits palielinās par pieciem
līdz desmit tūkstošiem;
4) 4) pēdējos 20 gados, industrāli attīstītajās valstīs trīskāršosies
atkritumu daudzums- ES valstīs tiek radīts aptuveni 330 miljonu tonnu
rūpniecisko atkritumu gadā.[].
Ozona slānis atrodas 20-40 km augstumā virs Zemes, un tas cilvēces
saimniecisko darbību rezultātā dilst. Ir paredzēts, ka ozona slāņa
samazināšanās turpināsies vēl 60 gadus. Visplānākais ozona slānis ir pavasarī
zemeslodes galējos polos, tas absorbē ultravioleto starojumu, un starojuma
intensivitātes palielināšanās kaitē ne tikai cilvēku dzīvībai, bet arī visai
dzīvai dabai. Ozona slāņa noārdīšanos rada hloru un bromu saturošās gāzes -
hologēni un freoni.[]. Pagaišā gadsimta 90. gados ozonam bīstamo vielu
sarakstu papildināja vēl 120 kaitīgās vielas. Ozona slāņa noārdīšanās sekas
jau ir jūtamas - arvien vairāk cilvēku saslimst ar melanomu un ādas vēzi,
negatīvi tiek ietekmēta cilvēku imūnsistēma.[]. Ozona slānis arī ietekmē
globālo sasilšanu.…
