Mūsdienās visā pasaulē no čūsku kodieniem katru gadu cieš apmēram pusmiljons cilvēku, mūsu zemē apmēram divsimt cilvēku. No sakostajiem mirst tikai 1,5 līdz 2 %. Mirstība ir samazināta pateicoties 1895. gadā Pastēra institūtā Parīzē izgatavotam pretčūsku serumam. Zirgus imunizē ar pakāpeniski pieaugošām čūsku indes devām. Pēc gada zirga asinīs izveidojas tik stipra pretviela ( antiviela ), ka dzīvnieks spēj pārciest simts nāvējošas indes devas. Ar šādu no zirgu asinīm iegūtu serumu ārste pret čūsku kodumiem.
Čūskām indi izdala gremošanas orgānu sistēmas dziedzeri un siekalu dziedzeri. Pēc savas iedarbības čūsku indi iedala divos tipos: neirotoksiskajā ( paralizē nervu sistēmu ) un hemolītiskajā ( bojā asinis, asins vadus un audus ). Pirmā tipa inde ir kobrām, un citām indeszalkšudzimtas čūskām, arī jūras čūskām. Šo čūsku inde koduma vietā sevišķi stipras sāpes nerada, taču cilvēku moka reiboņi, ģīboņi, elpas trūkums. Otrais indes tips ir odzēm klaburčūskām un citām bedrgalvas čūskām. Ja iekož kāda no šīm čūskām, tad koduma vietā ir stipras sāpes, asins izplūdums, satūkums, pat audu nekroze un vispārējais stāvoklis ļoti smags.
Pie mums Latvijā ir sastopamas trīs čūsku sugas: zalktis,
odze,
gludenā čūska.
Zalktis- lielākā no Latvijā sastopamām čūskām. Tās garums var būt līdz vienam metram. Mugurpuse ir gaiši zilgani pelēka dažreiz tumšāka pat zilgani melna. …
