Civiltiesisko strīdu izskatīšana šķīrējtiesās

Šķīrējtiesu veidi
Civilprocesa likums (CPL) rada juridisku pamatu divu veidu šķīrējtiesu veidošanai: šķīrējtiesas, kas izveidotas viena konkrēta strīda izšķiršanai (ad hoc šķīrējtiesas), vai pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesas (pastāvīgas vai institucionāras šķīrējtiesas)1. Pastāvīgas šķīrējtiesas pēc savas darbības robežām var būt starptautiskās vai nacionālās, pēc kompetences apjoma – vispārīgas vai nozares.
Šķīrējtiesu izveidošanas kārtība un sastāvs
Saskaņā ar CPL 486. panta 3. daļa nosaka, ka pastāvīgu šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskās personas. 2005. gada 17. februāra likuma grozījumi aizstāja vārdus „var izveidot juridiskās personas” ar vārdiem „var izveidot viena vai vairākas juridiskās personas”, ar to novēršot pamatu apgalvojumam, ka viena juridiska persona nevar veidot šķīrējtiesu.
Šķīrējtiesa nav ne iestāde, ne nodibinājums ar juridiskās personas statusu. Tā ir savdabīgs veidojums, kas uzskatāms par dibinātāja vai dibinātāju relatīvi autonomu struktūrvienību, kurai ir savi patstāvības atribūti, kā zīmogs, atsevišķs konts bankā, padome. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesas reglamenta 1. pielikumā ir norādīts, ka „šķīrējtiesa ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras struktūrvienība”.
Ja šķīrējtiesai ir vairāki dibinātāji, uzskatāms, ka dibinātāji ir noslēguši sabiedrības līgumu un apvienojuši spēkus un līdzekļus kopējām mērķim. Atbilstīgi skatāms jautājums par dibinātāju civiltiesisku atbildību par ļaunprātību vai neuzmanību šāda pakārtota veidojuma darbībā.…