Atkarībā no Civiltiesisko attiecību rašanās cēloņa, tās iedala :
1.Mantiskajās civiltiesiskajās attiecībās – rodas sakarā ar kādiem labumiem, kas novērtējami naudā un kas var būt prece. Mantisko civiltiesisko attiecību materiālais objekts ir manta.
2.Nemantiskajās civiltiesiskajās attiecībās – rodas sakarā ar nemantiskiem labumiem, kas nav novērtējami naudā, piemēram : dzīvība, veselība, personas gods un cieņa).
Atkarībā no civiltiesisko attiecību struktūras īpatnības sakarā ar dalībnieku sastāvu tās iedalās :
1. Absolūtās civiltiesiskās attiecībās – kuras vienā pusē ir zināms subjekts, bet otrā pusē daudz citi subjekti – t.i. nenoteikts personu loks. Šīm nenoteiktajām personām absolūtajās CT attiecībās ir uzlikts pasīvs pienākums atturēties no tiesīgās personas tiesību aizskaršanas, piemēram : absolūtai CT attiecībai var minēt īpašuma tiesības).
2. Relatīvās civiltiesiskās attiecības. Relatīvās CT attiecības katrā pusē ir precīzi noteikts vai vismaz nosakāms CT attiecību subjektu skaits. Tiesīgai personai visā CT attiecības pastāvēšanas laikā ir zināmas tās personas, kurām jāpilda attiecīgais pienākums. Relatīvas CT attiecības ir saistību tiesību attiecības, kā arī attiecības, kas rodas sakarā ar cilvēka garīgā darba rezultātu izmantošanu.
Saistībā ar CT attiecību dalījumu absolūtās un relatīvās CT attiecībās CT attiecības var būt ar jauktu raksturu : lietas lietošanas līgumi, lietas lietošanas tiesības ir gan absolūta, gan relatīva, pirmēram : īres līgumā īrnieka tiesības ir gan absolūtas, gan relatīvas). Absolūtas, jo tās tiek aizsargātas pret katru tiesībpārkāpēju, relatīvas ir tās ko noteic īres līgums un kas rodas tikai starp izīrētāju un īrnieku. …
