Fiziska persona ir jebkurš cilvēks - gan valsts pilsoņi, gan ārvalstnieki, bezpavalstnieki un personas ar dubultpilsonību.
Personu, kurai ir un var būt tiesības, sauc par tiesību subjektu, bet to īpašību, ka viņa vispār var iegūt tiesības un ka viņai vispār var būt tiesības, vienalga, vai šīs tiesības viņa izlieto vai ne, sauc par tiesībspēju. Tiesībspēja ir katram cilvēkam, bet ne visiem vienādā apmērā.
Tiesībspēja cilvēkam sākas ar dzimšanu, bet zināmas tiesības bauda jau mātes miesās ieņemts auglis. Tiesībspēja pilnīgi izbeidzas ar cilvēka fizisko nāvi.
Tiesībspējas apjoms atkarīgs galvenokārt no cilvēka garīgajām īpašībām. Ne visiem cilvēkiem ir vienāda garīgo spēju attīstība. Nevar dot vienādas tiesības bērnam un pieaugušajam, vājprātīgam un garīgi veselam cilvēkam, izglītotam un analfabētam. Tiesībspēju ietekmē arī zināma vecuma sasniegšana, piemēram, par Latvijas Prezidentu nevar būt persona, kas nav pilnus 40 gadus veca. Tiesībspēju ietekmē arī personas veselība, piemēram, vājprātīgam trūkst daudzu to tiesību, kas pieder garā veselam. Arī radniecība ietekme tiesībspēju, piemēram, laulībā nedrīkst stāties savā starpā tuvi radinieki. Tiesībspēju ietekmē arī valsts piederība. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, arī nepilsoņiem, nav daudzu to tiesību, kas ir valsts pilsonim. Tiesībspēju nebauda arī tās personas, kurām tiesības tiek atņemtas vai ierobežotas ar tiesas spriedumu krimināllietā. Tādām personām ir tikai tiesības uz viņu personas aizsargāšanu, bet viņi nebauda gandrīz nekādas citas tiesības.…
