1. Civiltiesību jēdziens:
Civiltiesības – tiesību nozare, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp personām kā patstāvīgiem un likumdošanas ietvaros rīcības brīviem tiesību subjektiem.
Civiltiesiskas attiecības:
1) Mantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar materiālo labumu piederību apgrozību un lietošanu. (tas, kuru objekts ir manta un to var novertēt naudā)
Savā būtībā tās ir ekonomiskās attiecības, kuras, noregulējot ar normatīvo aktu palīdzību, iegūst tiesisko attiecību raksturu. Tās izpaužas tā, ka personas stājas dažādās mantiskajās attiecībās, lai apmierinātu savas vajadzības. (p: pērk sev nepieciešamās preces)
2) Nemantiskās (personiskas nemantiskas) attiecības rodas un pastāv sakarā ar nemantiskajiem labumiem. (nevar novertēt naudā) Iedalās:
kas saistītas ar mantiskajām attiecībām. (pamatā ir nemantisks labums, kas pieder konkrētai personai, taču šai personai ir iespēja saņemt atlīdzību par minētā labuma izmantošanu, kas nosaka šo saistību ar mantiskajām attiecībām.) p: Autorība uz zinātniskiem, mākslas un literāriem darbiem.
kas nav saistītas ar mantiskajām attiecībām. (pamatā ir nemantiskie labumi, kas pieder konkrētajai personai un kuri nav atsavināmi. p: attiecības, kas rodas sakarā ar personas godu un cieņu.
2. Civiltiesību principi.
Tā kā civiltiesības regulē daudzveidīgas mantiskās un personiskās attiecības, to normas ir dažādas un savstarpēji atšķirīgas. Tomēr tās balstās uz kopīgiem civiltiesību principiem, kas ir civiltiesību normās izteiktās pamatidejas, saskaņā ar kurām notiek mantisko un nemantisko attiecību reglamentācija.
Civiltiesību principiem ir liela loma civiltiesisko normu izmantošanā un piemērošanā.
Bez civiltiesību principu ievērošanas nevar pariezi iztulkot civiltiesību normas.
Principi uz kuriem balstas civiltiesibas:
1)Labas ticības princips.
2)Īpašuma neaizskaramības princips.
3)Sabiedrisko interešu cieņas princips.
4)Civiltiesisko attiecību dalībnieku līdztiesības princips.
5)Subjektīvo tiesību atbilstība juridiskajiem pienākumiem.
6)Civiltiesisko attiecību dalībnieku relatīvas autonomija princips.
7)Tiesību aizskāruma novēršanas un tiesu aizsardzības princips.
3. Civiltiesību avoti.
Lai vieglāk saprast terminu “civiltiesību avoti” ir jāsaprot termins “tiesību avoti”.
Tiesību formas jeb avoti ir priekšmetu, parādību, procesu sastāvdaļu kopuma organizācijas, eksistences veids. Civiltiesību avoti ir tās formas, kurās izpaužas civiltiesiskās normās.
Jurista darbasshēma:
Premise - Juridiskie fakti
Premise - Tiesību avoti
Slēdziens - $-nauda
4. Civiltiesiskās regulēšanas metodes.
Civiltiesiskās regulēšanas metodes ir tie tiesiskie paņēmieni un veidi, kurus valsts lieto mantisko un personisko nemantisko attiecību regulēšanai. Piemērojamās metodes objektīvi ir atkarīgas no regulējuma priekšmeta īpatnībām un īpašībām.
Nozīmīgākās civiltiesiskās regulēšanas metodes:
1)Vēsturiskā metode- (pēta tos vēsturiskos faktus un apstākļus, uz kuriem pamatojas mūsu tiesības un kas izraisīja attiecīgās paražas, kas vēlāk kļuva par tiesību normām vai attiecīgā likuma pieņemšanu)
2)Dogmātiskā (gramatiskā) metode- (izpaužas tiesību normas analīzē, ar šīs metodes palīdzību sistemātiski izklāsta valstī spēkā esošās tiesību normas. Tas ir komplicēts process, kurā izdala šādas stadijas: tiesību normu apraksts: -to apkopošana, zinātnisko un likumdevēja definīciju veidošana, tiesību normu klasifikācija.
3)Salīdzinošā metode- (krāj un apskata dažādu valstu un tautu civiltiesisku sabiedrību normas un to piemērošanas prakses salīdzināšanu ar mērķi atlasīt veiksmīgākos un konkrētai situācijai piemērotākos risinājumus)
4)Socioloģiskā metode- (šī ir kritikas metode, kura apskata, par cik pastāvošās normas atbilst tagadnes prasībām un mērķiem, un kādā veidā būtu jāizdara izmaiņas gan visumā, gan atsevišķās daļās. Šī metode parāda gan cilvēku izpratni un vērtējumu attiecībā uz jau pastāvošajiem likumiem, gan domas par likumu papildināšanu un grozīšanu)
…
