Saderināšanās un laulības noslēgšana
Saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā. Saderināšanās nedod tiesību prasīt tiesas ceļā laulības noslēgšanu. Līgumsods, kas noteikts gadījumam, ja kāds atsakās doties laulībā, nav spēkā. Ja saderināšanos atceļ vai ja kāds saderinātais no tās atkāpjas, katram saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs, viņa vecāki vai cita persona sakarā ar nodomāto laulību. Tiesība atprasīt dāvanas nepāriet uz mirušā dāvinātāja mantiniekiem, bet mirušā celto prasību mantinieki var turpināt. Nav jādod atpakaļ dāvanas, ja laulība nenotiek tāpēc, ka saderinātais dāvinātājs miris; 2) dāvinātājs atteicies doties laulībā bez svarīga iemesla un 3) dāvinātāja uzvešanās bijusi otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties. Ja viens no saderinātajiem bez svarīga iemesla atsakās doties laulībā vai tā uzvedas, ka šī uzvešanās ir otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties, šis pēdējais saderinātais, viņa vecāki vai personas, kas kaut ko izdevušas saderināto labā, var prasīt no vainīgā saderinātā, lai atlīdzina tiešos zaudējumus, kas viņiem cēlušies sakarā ar to, ka viņi nākamās laulības izredzētie kaut ko izdevuši vai noslēguši kādas saistības. Neatkarīgi no tā pats saderinātais var prasīt no otra saderinātā, kas devis iemeslu atcelt saderināšanos, lai atlīdzina zaudējumus, kurus viņš cietis no tādas darbības, kas attiecas uz viņa mantu un varbūtējo peļņu un ko viņš izdarījis sakarā ar nodomāto laulību. Zaudējumu atlīdzības apmērs saskaņojams ar vainīgā saderinātā mantas līdzekļiem. No saderināšanās izrietošās prasības noilgst viena gada laikā, skaitot no tās dienas, kad saderināšanās atcelta vai kad saderinātais no tās atkāpies, bet saderinātās līgavas grūtniecības gadījumā – no tās dienas, kad viņa dzemdējusi, ja tajā laikā saderināšanās jau bijusi atcelta vai saderinātais no tās bijis atkāpies. Pirms laulāšanas notiek izsludināšana. Personas, kas vēlas doties laulībā, izņemot 51.pantā paredzētos gadījumus, iesniedz par to iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai. Ja laulājamie pieder pie ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, izsludināšanu izdara pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem. Laulā dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai 51.pantā norādīto konfesiju garīdznieki, ja ir ievēroti laulības noslēgšanas noteikumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai garīdznieks nelaulā, ja viņiem ir zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs vai garīdznieks var laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas, ja līgavainis vai līgava dodas kara gaitās vai arī ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība. Laulāšana notiek personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā arī diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās vai citās piemērotās telpās. Ārpus šīm telpām var laulāt tikai līgavaiņa vai līgavas slimības vai citu svarīgu iemeslu dēļ. Dzimtsarakstu nodaļas vadītājs jautā līgavainim un līgavai, vai viņi vēlas doties laulībā. Ja abi izsaka šo vēlēšanos, vadītājs pasludina, ka uz šīs vienošanās un likuma pamata laulība ir noslēgta. Garīdznieks laulā pēc savas konfesijas noteikumiem. Garīdznieki par katru noslēgtu laulību četrpadsmit dienu laikā laulību reģistram vajadzīgās ziņas piesūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras teritorijā laulāšana notikusi. Par šā pienākuma neizpildīšanu garīdznieku var saukt pie administratīvās atbildības.…
