1.Civiltiesíbas tiesíbu sistémá: civiltiesiskás regulésanas prieksmets, metode, funkcijas, principi.
Tiesību iekšējo struktūru raksturo tiesību institūti (tiesību normu grupa, kuru veido regulējamo un vienveidīgo sabiedrisko attiecību kopējo nozaru dažādība): valdījuma, īpašuma, mantojuma, dāvinājumu, piegādes, servitūtu, reālnastu u.c. institūti. Civiltiesības kā tiesību nozare ir tiesību normu un institūtu relatīvi nošķirta grupa, kurā tie apvienojušies, pateicoties to vienveidīgo sabiedrisko attiecību (mantiskās un ar tām saistītās nemantiskās) kopējām īpašībām, ko šie institūti atspoguļo un regulē. Tiesību pamatklasifikācija balstās uz to iedalījumu privātās un publiskās tiesībās. Civiltiesības kopā ar darba, tirdzniecības, sociālām, starptautiskām tiesībām un citām ir privāttiesību galvenā sastāvdaļa. Civiltiesiskās regulēšanas priekšmets, metode un funkcijas LR Civillikums regulē mantiskās attiecības starp fiziskām un juridiskām personām (arī dažas nemantiskās attiecības), kuras šajās attiecībās piedalās kā neatkarīgi un patstāvīgi tiesību subjekti. Civiltiesiskās regulēšanas subjekts ir manta.Mantiskās attiecības – ekonomiskās attiecības, kuras sastāv no mantas pārvaldes, lietošanas un disciplinēšanas. Liela nozīme tieši saistību tiesībām. Tās ir attiecības, kas veidojas ar mantas pāriešanu no vienas personas citai, sakarā ar darba izpildīšanu, maksājumiem u.c. varianti. Minētās attiecības rodas īstenojot īpašuma tiesības un ar tām ir saistītas, bet ir ārpus īpašuma attiecības. (Piemērs- lietu pirkšana, pārdošana, to maiņa). Mantisko attiecību pazīmes- prece, nauda. Civiltiesības regulē arī dažas nemantiskās attiecības. Attiecību dalībnieki savā starpā ir neatkarīgi un viens otram nepakļauti. Personiskās nemantiskās attiecības, kas nav saistītas ar mantisko principu- sabiedriskās attiecības, kas veidojas sakarā ar nemateriāliem labumiem, tās ir neatdalāmas no cilvēka vai kolektīva. Šīs vērtības nav noteiktas naudā. Tās raksturo personu sabiedrisko un tikumisko vērtību. Pie šādām vērtībām pieder: gods, cieņa, drošība, vārds, uzvārds, literatūras un mākslas darbi, personas brīvība, neaizskaramība… Civiltiesību attiecību objekti kalpo indivīdu un organizāciju interešu vajadzību apmierināšanai. Realizē subjektīvās tiesības un pienākumus. Civiltiesiskajās attiecībās cilvēki ir fiziskas personas, organizācijas – juridiskas. Atzīstot indivīdu par tiesisko subjektu, valsts nosaka viņa tiesisko statusu. Civiltiesisko attiecību subjekts ir tikai šo attiecību dalībnieks. Civiltiesības kā tiesību nozare ir tiesību normu un institūtu relatīvi nošķirta grupa. Metode.Katrai tiesību nozarei ir savas tiesību regulējošās metodes. Tiesiskās regulēšanas priekšmets ir galvenais, bet metode papildus kritērijs, ar ko tā atšķiras.Civiltiesību regulējošā metode ir tiesisko līdzekļu un veidu sistēma, ar kuru palīdzību civiltiesības ietekmē regulējošās valsts attiecības, novirza tās pēc sabiedrības gribas attiecīgā virzienā. Civiltiesību regulēšanas metodei raksturīgi: civiltiesisko attiecību dalībnieku vienotība,šo attiecību dalībnieku iniciatīva formējot attiecības,dispozīcija (tās tiesību normas sastāvdaļa, kas nosaka subjektu tiesības un pienākumus) ieguldot vai īstenojot civiltiesību subjektiem piederošās tiesības, subjektīva civiltiesību pārkāpēja mantiskā atbildība, atjaunojot pārkāptās subjektīvās tiesības,pārkāpumu un apstrīdamu tiesību aizstāvēšanas ar prasību palīdzību kārtībā.Civiltiesību regulējošā metode ir tiesiskās ietekmēšanas paņēmienu, veidu un līdzekļu sistēma, kura balstās uz tiesisko vienotību un dod šo tiesību dalībniekiem iespēju parādīt iniciatīvu, īstenojot civilās, subjektīvās tiesības. Gadījumos, kad tās tiek pārkāptas, jāparedz mantiskās atbildības mērķi. Izšķir 2 regulēšanas metodes:subordinācijas metode, kad regulēšana no augšas līdz apakšai notiek uz imperatīviem pamatiem,decentralizētā metode, koordinācijas metode, kad dalībnieku aktivitāti ietekmē savstarpēja vienošanās, kā arī vienpusējas tiesiskās darbības. Tīrā veidā šī metode izpaužas civiltiesībās. Civiltiesību funkcijas: regulēšanas funkcija, aizsardzības funkcija. Šīs funkcijas izpilda tiesību nozares. (krimināltiesībās dominē aizsardzības f-ja., civiltiesību galvenais akcents ir sabiedrisko attiecību pozitīvai regulēšanai). Civiltiesību funkciju uzdevums ir tiesiski ietekmēt esošās mantiskās attiecības, kā arī nemantiskās attiecības starp vienu otram nepakļautiem subjektiem. Organizēt attiecības tā, lai tās funkcionētu kopā ar sabiedriskās attīstības likumiem, prasībām. Lai nebūtu iespējas attīstīties sabiedrībai kaitīgām lietām, attiecībām (korupcijai).…
Vai tev tuvojas gala eksāmeni augstskola? Tad jau tas noderēs!
- Civiltiesības
- Deviantaloģija
- Korupcija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Civiltiesības: saistību tiesības
Konspekts augstskolai12
-
Civiltiesības
Konspekts augstskolai25
-
Civiltiesības
Konspekts augstskolai18
-
Romiešu civiltiesības - 88 jautājumi un atbildes, terminu skaidrojums
Konspekts augstskolai17
-
Romiešu civiltiesību pamati
Konspekts augstskolai3