Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Civiltiesību jēdziens | |
2. | Civiltiesību sistēma | |
3. | Civiltiesību avoti | |
4. | Pierādījumi un to pierādīšanas līdzekļi | |
5. | Nekustamais īpašums | |
6. | Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā | |
7. | Laulības | |
8. | Vecāku un bērnu attiecības | |
9. | Mantojuma jēdziens, mantojuma pamati | |
10. | Lietu tiesības (vispārteorētiskie jautājumi, lietu tiesību iedalījums) | |
11. | Īpašuma iegūšana | |
12. | Īpašuma izbeigšanās | |
13. | aistību jēdziens un saistību rašanās pamati | |
14. | Līgums | |
15. | Darba līgums un Īres līgums | |
16. | civiltiesību subjekti un objekti | |
17. | Testamenta formas |
1.Civiltiesību jēdziens.
Civiltiesības ir viena no tiesību nozarēm. Tiek uzskatīts, ka tiesību nozare ir savs, tikai šai nozarei specifisks regulēšanas priekšmets un metode. Civiltiesības, tāpat kā tiesības kopumā, pieskaitāmas pie sociālajām jeb humanitārajām zinātnēm. Civiltiesību zinātne gan nepēta sociālās dzīves faktus un parādības, bet gan noteikumus, pēc kuriem norit cilvēku dzīve sabiedrībā.
Tāpat civiltiesību zinātne ir mācība par spēkā esošām normām, kas regulē pareizu uzvešanos starp personām. Lai atklātu civiltiesību būtību, vispirms jau būtu jānoskaidro šī termina izcelšanās vēsture. Termina “civiltiesības” vēsture saistīta ar Seno Romu. Romiešu tiesībās termins “ius civile” nozīmēja Romas pilsoņa tiesības. (civilis no latīņu valodas pilsoņu-, pilsoņa-) Romiešu tiesībās termins “ius civile” no sākuma ietvēra sevī pilsonim piemītošās tiesības, kas saistījās arī ar publisko sfēru t. i. vēlēšanu tiesības utml., taču liela daļa saistījās arī ar privāto sfēru t.i. mantiskajām tiesībām.
Romiešiem bija ļoti rūpīgi izstrādāta pozitīvo tiesību sistēma. Bet šī tiesību sistēma (ius civils) attiecās tikai uz pašiem romiešiem. Nākot sakaros ar citām tautām dažādās pasaules malās, romiešu juristi novēroja, ka zināmi tiesību principi ir kopēji visām tautām. Romieši savas attiecības ar citām tautām un to pārstāvjiem tad arī kārtoja saskaņā ar šīm tiesībām, kuras sauca par tautas tiesībām (ius gentium). Šīs pēdējās tiesības atzina par tādām, ko diktē visu tautu saprāts. Romas jurists Gaius ir norādījis, ka katrai tautai ir darīšana ar divējādām tiesību normām: vienas ir pašas šīs tautas nodibinātas un raksturīgas šīs tautas īpatnībām; otras vienlīdz atzīst visas tautas, jo tās pamatojas uz cilvēku dabisko sapratu. Romas jurists Paulus atšķirību starp pozitīvām un dabiskām tiesībām saskata abu šo tiesību mērķos. Paulus uzskata, ka pozitīvās tiesības ir lietderīgas, bet dabiskās — taisnības normas
Saistībā ar minēto publisko un privāto sfēru, jāmin, ka LR tiesību sistēma pašlaik tiek pieskaitīta pie t.s. jauktās tiesību sistēmas. Kaut arī tiesību normu teksta līmenī LR tiesību sistēma iekļaujas kontinentālās Eiropas jeb romāņu – ģermāņu tiesību lokā, tomēr šīs normas joprojām tie lietotas pēc padomju metodoloģijas.
Tā kā LR tiesību normas vismaz teksta līmenī iekļaujas kontinentālajā tiesību sistēmā, tad svarīgs ir šīs sistēmas tiesību iedalījums.…
1.Civiltiesību jēdziens. Civiltiesības ir viena no tiesību nozarēm. Tiek uzskatīts, ka tiesību nozare ir savs, tikai šai nozarei specifisks regulēšanas priekšmets un metode. Civiltiesības, tāpat kā tiesības kopumā, pieskaitāmas pie sociālajām jeb humanitārajām zinātnēm. Civiltiesību zinātne gan nepēta sociālās dzīves faktus un parādības, bet gan noteikumus, pēc kuriem norit cilvēku dzīve sabiedrībā. Tāpat civiltiesību zinātne ir mācība par spēkā esošām normām, kas regulē pareizu uzvešanos starp personām. Lai atklātu civiltiesību būtību, vispirms jau būtu jānoskaidro šī termina izcelšanās vēsture. Termina “civiltiesības” vēsture saistīta ar Seno Romu. Romiešu tiesībās termins “ius civile” nozīmēja Romas pilsoņa tiesības. (civilis no latīņu valodas pilsoņu-, pilsoņa-) Romiešu tiesībās termins “ius civile” no sākuma ietvēra sevī pilsonim piemītošās tiesības, kas saistījās arī ar publisko sfēru t. i. vēlēšanu tiesības utml., taču liela daļa saistījās arī ar privāto sfēru t.i. mantiskajām tiesībām. Romiešiem bija ļoti rūpīgi izstrādāta pozitīvo tiesību sistēma. Bet šī tiesību sistēma (ius civils) attiecās tikai uz pašiem romiešiem. Nākot sakaros ar citām tautām dažādās pasaules malās, romiešu juristi novēroja, ka zināmi tiesību principi ir kopēji visām tautām. Romieši savas attiecības ar citām tautām un to pārstāvjiem tad arī kārtoja saskaņā ar šīm tiesībām, kuras sauca par tautas tiesībām (ius gentium). Šīs pēdējās tiesības atzina par tādām, ko diktē visu tautu saprāts. Romas jurists Gaius ir norādījis, ka katrai tautai ir darīšana ar divējādām tiesību normām: vienas ir pašas šīs tautas nodibinātas un raksturīgas šīs tautas īpatnībām; otras vienlīdz atzīst visas tautas, jo tās pamatojas uz cilvēku dabisko sapratu. Romas jurists Paulus atšķirību starp pozitīvām un dabiskām tiesībām saskata abu šo tiesību mērķos. Paulus uzskata, ka pozitīvās tiesības ir lietderīgas, bet dabiskās — taisnības normas Saistībā ar minēto publisko un privāto sfēru, jāmin, ka LR tiesību sistēma pašlaik tiek pieskaitīta pie t.s. jauktās tiesību sistēmas. Kaut arī tiesību normu teksta līmenī LR tiesību sistēma iekļaujas kontinentālās Eiropas jeb romāņu – ģermāņu tiesību lokā, tomēr šīs normas joprojām tie lietotas pēc padomju metodoloģijas. Tā kā LR tiesību normas vismaz teksta līmenī iekļaujas kontinentālajā tiesību sistēmā, tad svarīgs ir šīs sistēmas tiesību iedalījums. Šajā sakarā jāmin Romas jurista Ulpiāna dotais klasiskais tiesību iedalījums: Tiesības dalās atkarībā no tā, kādās attiecībās atrodas indivīds katrā konkrētā gadījumā pret sabiedrību kā vienu veselu organismu. Šis iedalījums ir: 1) publiskās tiesības. 2) Privātās tiesības. (1)Publiskās tiesībās viena atsevišķa persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa. (krimināltiesības, finansu tiesības, konstitucionālās tiesības, visas procesuālās tiesības utt). (2)Privātās tiesībās viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts. (civiltiesības, tirdzniecības tiesības, starptautiskās privātās tiesības). Civiltiesības ir privātās tiesības, līdz ar to tās regulē privāttiesiskās attiecības. Tās ietver sevī visu mūsu privāto dzīvi un vārda pilnā nozīmē pavada cilvēku no šūpuļa līdz kapam un pat pēc nāves dod iespēju piepildīties mūsu rīkojumiem par mūsu mantu. Kas tad ir civiltiesības? (J) Civiltiesības – tiesību nozare, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp personām kā patstāvīgiem un likumdošanas ietvaros rīcības brīviem tiesību subjektiem. Kā redzams no civiltiesību jēdziena civiltiesību priekšmetu attiecību grupas: 1) Mantiskās attiecības. 2) Personiskās nemantiskās attiecības. (1)Mantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar materiālo labumu piederību apgrozību un lietošanu. Savā būtībā tās ir ekonomiskās attiecības, kuras, noregulējot ar normatīvo aktu palīdzību, iegūst tiesisko attiecību raksturu. Personas stājas dažādās mantiskajās attiecībās, lai apmierinātu savas vajadzības. (p: pērk sev nepieciešamās preces) Lai gan jāsaka, ka ne tikai civiltiesības regulē mantiskās attiecības. Mantiskās attiecības piemēram aizsargā arī krimināltiesības, ja mantiskie labumi tiek apdraudēti ar noziedzīgām darbībām. Nozīmīgas mantiskās attiecības ir īpašuma attiecības, kas izpaužas materiālo labuma piederībā noteiktai personai. (p: jums īpašumā esoša lieta) Ne mazāk svarīgas ir mantiskās attiecības ir saistību attiecības, kurās norisinās materiālo labumu dinamika. (p: jums uzdāvina grāmatu) (2)Personiskās nemantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar nemantiskajiem labumiem. Savukārt šīs attiecības var iedalīt divos veidos, tomēr šis iedalījums ir ļoti nosacīts un daudzkārt kritizēts: A)Personiskās nemantiskās attiecības, kas saistītas ar mantiskajām attiecībām. B)Personiskās nemantiskās attiecības, kas nav saistītas ar mantiskajām attiecībām. (A)Personisko nemantisko attiecību, kas saistītas ar mantiskajām attiecībām, pamatā ir nemantisks labums, kas pieder konkrētai personai, taču šai personai ir iespēja saņemt atlīdzību par minētā labuma izmantošanu, kas nosaka šo saistību ar mantiskajām attiecībām. (p: Autorība uz zinātniskiem, mākslas un literāriem darbiem) (B)Personisko nemantisko attiecību, kas nav saistītas ar mantiskajām attiecībām, pamatā ir nemantiskie labumi, kas pieder konkrētajai personai un kuri nav atsavināmi. Pārsvarā šie personiskie nemantiskie labumi ir paredzēti LR CL 19 nodaļā, kuras nosaukums ir prasījumi no dažādiem pamatiem. (p: attiecības, kas rodas sakarā ar personas godu un cieņu) Šādus personiskos nemantiskos labumus kā redzams aizsargā ar civiltiesisko normu palīdzību. Taču iespējams šos labumus aizsargāt arī ar citu tiesību nozaru normu palīdzību. (p: Krimināltiesību)
- Civiltiesības
- Civiltiesības
- Civiltiesības: saistību tiesības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Civiltiesības: saistību tiesības
Konspekts augstskolai12
-
Civiltiesības
Konspekts augstskolai25
-
Civiltiesības
Konspekts augstskolai18
-
Romiešu civiltiesības - 88 jautājumi un atbildes, terminu skaidrojums
Konspekts augstskolai17
-
Romiešu civiltiesību pamati
Konspekts augstskolai3