Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
I. | Vispārīgā daļa | 4 |
1. | Civiltiesību jēdziens, priekšmets un sistēma. Civiltiesību avoti | 4 |
1.1. | Civiltiesību jēdziens | 4 |
1.2. | Civiltiesību priekšmets | 4 |
1.3. | Civiltiesiskā regulēšanas metode | 4 |
1.4. | Civiltiesību sistēma | 5 |
1.5. | Civiltiesību avoti | 5 |
2. | Civiltiesiskā attiecība un tās struktūra. Civiltiesisko attiecību klasifikācija | 6 |
2.1. | Civiltiesiskās attiecības jēdziens | 6 |
2.2. | Civiltiesiskās attiecības pazīmes | 6 |
2.3. | Civiltiesiskās attiecības struktūra | 6 |
2.4. | Civiltiesisko attiecību kvalifikācija | 7 |
3. | Fiziskās un juridiskās personas kā civiltiesību subjekti | 8 |
3.1. | Fiziska persona | 8 |
3.2. | Personas dzīvesvieta un personas atzīšana par promesošu un izsludināšana par mirušu | 9 |
3.3. | Juridiska persona | 10 |
4. | Civiltiesību objekti | 11 |
4.1. | Lietas un to klasifikācija | 11 |
4.2. | Nauda un vērtspapīri kā lieta | 12 |
4.3. | Personas darbība kā civiltiesību objekti | 13 |
4.4. | Personiskie nemantiskie labumi kā civiltiesību objekti | 13 |
4.5. | Radošās darbības rezultāts kā civiltiesību objekti | 14 |
5. | Pārstāvības jēdziens un veidi civiltiesībās | 14 |
5.1. | Pārstāvība | 14 |
5.2. | Pārstāvības veidi | 15 |
5.3. | Pilnvara un pārpilnvarojums | 15 |
5.4. | Parastā komercpilnvara un prokūra | 16 |
II. | Ģimenes tiesības | 16 |
6. | Laulības tiesisko attiecību nodibināšana | 16 |
6.1. | Šķēršļi laulības noslēgšanai | 16 |
6.2. | Laulības noslēgšana | 16 |
7. | Laulības tiesisko attiecību izbeigšanās | 17 |
7.1. | Laulību var atzīt par spēkā neesošu | 17 |
7.2. | Laulības izbeigšanās veidi | 17 |
7.3. | Laulības neesamības un šķiršanas sekas | 18 |
7.4. | Uzvārds | 18 |
8. | Laulāto personiskās un mantiskās attiecības | 19 |
8.1. | Laulāto personiskās tiesības | 19 |
8.2. | Laulāto mantiskās tiesības | 19 |
8.3. | Visas laulāto mantas šķirtība | 22 |
8.4. | Laulāto mantas kopība | 22 |
8.5. | Laulāto mantisko attiecību reģistri | 24 |
9. | Vecāku un bērnu savstarpējās tiesības un pienākumi | 24 |
9.1. | Bērna izcelšanās noteikšana | 24 |
9.2. | Vecāku un bērnu personiskās attiecības | 25 |
9.3. | Vecāku aizgādības izbeigšanās un aprobežošana | 26 |
9.4. | Vecāku un bērnu mantiskās attiecības | 27 |
10. | Aizbildnības un aizgādnības institūti civiltiesībās | 28 |
10.1. | Aizbildnība un aizgādnība jēdziens | 28 |
10.2. | Aizbildnības nodibināšana pār nepilngadīgajiem | 28 |
10.3. | Aizbildnības izbeigšanās | 29 |
10.4. | Aizgādnība pār pilngadīgajiem | 29 |
10.5. | Aizgādnība pār mantu | 30 |
11. | Adopcijas jēdziens, adopcijas nodibināšana un izbeigšanās | 30 |
11.1. | Adopcijas jēdziens | 30 |
11.2. | Adopcijas nodibināšana | 31 |
11.3. | Adopcijas izbeigšanās | 32 |
III. | Mantojuma tiesības | 34 |
12. | Mantojuma jēdziens, tā pieņemšana un atraidīšana | 34 |
12.1. | Mantojuma jēdziens | 34 |
12.2. | Mantojuma atstājējs, mantojuma tiesība, mantot spēja | 34 |
12.3. | Mantojuma pieņemšana | 34 |
12.4. | Mantojuma iegūšanas sekas | 35 |
12.5. | CL paredz 3 mantošanas pamatus | 36 |
12.6. | Mantojuma tiesību zaudēšana pēc mantinieka paša gribas | 36 |
12.7. | Legāta un mantojuma līguma atcelšana | 36 |
13. | Likumiskā mantošana | 37 |
13.1. | Likumiskās mantošanas vispārīgie noteikumi | 37 |
13.2. | Laulāto mantošana | 37 |
13.3. | Adoptētā un adoptētāja mantošanas tiesības | 38 |
13.4. | Radinieku mantošanas kārtība | 38 |
13.5. | Bezmantinieka manta | 38 |
14. | Testamentārā mantošana | 38 |
14.1. | Testamentārās mantošanas vispārīgie noteikumi | 38 |
14.2. | Spēja taisīt testamentu | 39 |
14.3. | Neatņemamās daļas tiesīgie un viņu neatņemamās daļas | 39 |
14.4. | Atstumšana no mantojuma | 40 |
15. | Līdzmantinieku savstarpējās attiecības un mantojuma dalīšana | 40 |
15.1. | Līdzmantinieku savstarpējās attiecības | 40 |
15.3. | Lauksaimnieciska rakstura zemes dalīšana | 41 |
15.4. | Iepriekšēji saņemtā pievienojums | 42 |
16. | Testamenta jēdziens, forma | 42 |
16.1. | Testamenta jēdziens | 42 |
16.2. | Publiskie testamenti | 42 |
16.3. | Privātie testamenti | 42 |
16.4. | Savstarpējie testamenti | 43 |
17. | Testamenta saturs | 43 |
17.1. | Testamenta saturam | 43 |
17.2. | Mantinieka iecelšana | 43 |
17.3. | Substitūcija | 44 |
17.4. | Pēcmantinieka iecelšana | 44 |
17.5. | Novēlējumi vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem | 44 |
17.6. | Legāti | 44 |
17.7. | Nosacījumi un citi pēdējās gribas rīkojuma aprobežojumi | 45 |
18. | Līgumiskā mantošana | 45 |
18.1. | Līgumiskā mantošana | 45 |
18.2. | Mantojuma līguma sekas | 45 |
18.3. | Mantojuma apsardzība un prasība | 46 |
18.4. | Mantojuma aizgādnība | 46 |
18.5. | Mantojuma prasība | 46 |
IV. | Lietu tiesības | 46 |
19. | Lietu tiesību jēdziens un iedalījums | 46 |
20. | Valdījuma jēdziens, pazīmes, veidi. Valdījuma nodibināšana, izbeigšanās un aizsardzība | 46 |
20.1. | Valdījums | 46 |
20.2. | Valdījuma iegūšana un izbeigšanās | 47 |
20.3. | Pastāvoša valdījuma aizsardzība | 48 |
20.4. | Atņemta valdījuma atjaunošana | 48 |
21. | Īpašuma jēdziens. Īpašuma tiesību saturs | 48 |
21.1. | Īpašumu jēdziens un īpašumu tiesiskais saturs | 48 |
21.2. | Īpašumtiesību aizsardzība – aizstāvība | 49 |
22. | Īpašuma tiesību iegūšanas vispārējs raksturojums | 49 |
23. | Īpašuma iegūšana ar piegūšanu | 49 |
24. | Īpašuma iegūšana ar pieaugumu | 51 |
25. | Īpašuma atsavināšanas tiesību aprobežojumi | 52 |
26. | Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi | 53 |
27. | Kopīpašums | 55 |
28. | Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana | 56 |
29. | Servitūtu jēdziens, veidi. Servitūtu nodibināšana un izbeigšanās | 57 |
30. | Reālservitūtu un personālservitūtu jēdziens un raksturojums | 57 |
31. | Ķīlas tiesību jēdziens, veidi. Ķīlas tiesību nodibināšana un izbeigšanās | 58 |
32. | Īpašuma tiesību izbeigšanās | 59 |
V. | Saistību tiesības | 60 |
33. | Saistību tiesību jēdziens un rašanās pamati | 60 |
33.1. | Saistību tiesību jēdziens | 60 |
33.2. | Saistību rašanās pamati | 60 |
34. | Tiesiska darījuma jēdziens, priekšmets, sastāvdaļas | 61 |
35. | Tiesiska darījuma forma | 66 |
36. | Neatļauta darbība kā saistību rašanās pamats | 66 |
37. | Līgums (jēdziens, dalībnieki, noslēgšanas kārtība un sekas) | 67 |
38. | Saistību tiesību pastiprināšana | 68 |
39. | Procentu saistības | 70 |
40. | Zaudējumi un to atlīdzināšana | 70 |
41. | Saistību tiesību izbeigšanās | 71 |
42. | Dāvinājums | 73 |
43. | Aizdevums, patapinājums, glabājums | 74 |
44. | Pirkuma līgums | 77 |
45. | Nekustamā īpašuma pirkuma līgums | 80 |
46. | Uztura līgums | 81 |
47. | Nomas un īres līgums | 81 |
48. | Dzīvojamās telpas īres līgums | 83 |
49. | Uzņēmuma līgums | 85 |
50. | Pilnvarojuma līgums. Pilnvara | 86 |
51. | Prasījumi personisku aizskārumu dēļ | 87 |
VI. | Darba tiesības | 88 |
52. | Darba tiesisko attiecību nodibināšana | 88 |
53. | Darba un atpūtas laiks | 91 |
54. | Darbinieku disciplinārā un civiltiesiskā atbildība | 97 |
55. | Darba līguma izbeigšanas pamati | 99 |
VII. | Administratīvās tiesības un administratīvais process | 103 |
56. | Administratīvo tiesību rašanās un attīstība | 103 |
57. | Administratīvās tiesības kā patstāvīga publisko tiesību nozare | 103 |
58. | Administratīvo tiesību avoti | 104 |
59. | Administratīvo tiesību principa jēdziens un tā īpašā nozīme | 105 |
60. | Administratīvo tiesību sistēma | 106 |
61. | Publiskās administrācijas jēdziens un īpatnības | 106 |
62. | Valsts pārvaldes iestādes jēdziens, struktūra un kompetence | 107 |
63. | Valsts pārvaldes iestāžu padotība, tās veidi un forma | 107 |
63.1. | FUNKCIONĀLĀ PADOTĪBA | 110 |
63.2. | INSTITUCIONĀLĀ PADOTĪBA | 110 |
64. | Ministru kabineta struktūra un kompetence | 111 |
65. | Ministrijas institūta vispārējs raksturojums (struktūra, pazīmes un funkcijas) | 112 |
66. | Valsts pārvaldes akta institūta raksturojums (veidi, pazīmes un valsts pārvaldes akta pieņemšanas kārtība) | 113 |
67. | Tiesībsarga institūts un loma valsts pārvaldes iestāžu darbībā | 113 |
68. | Privātpersonu lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu – iesniegumu, kas iesniegti valsts pārvaldes iestādei, izskatīšanas kārtība (Iesniegumu likums) | 114 |
69. | Pašvaldības kā valsts pārvaldes subjekti | 116 |
70. | Nevalstisko organizāciju līdzdalība valsts pārvaldē | 119 |
71. | Valsts dienesta jēdziens, tā veidi (valsts civildienests, drošības iestāžu un militārais dienests u.c.) un organizācija | 120 |
72. | Valsts civildienesta jēdziens un organizācija | 125 |
73. | Publisko tiesību līguma jēdziens un veidi | 127 |
74. | Valsts pārvaldes iekšējā un ārējā kontrole, tās veidi | 128 |
75. | Administratīvās atbildības un pārkāpuma jēdzieni | 130 |
76. | Administratīvā soda jēdziens, tā mērķi veidi | 130 |
77. | Administratīvā procesa stadijas un to saturs | 131 |
78. | Administratīvā procesa tiesību principi un īpaši objektīvās izmeklēšanas princips | 132 |
79. | Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtība | 133 |
80. | Administratīvā akta jēdziens un elementi | 136 |
81. | Administratīvā akta forma un saturs | 138 |
82. | Iestādes faktiskā rīcība | 139 |
83. | Uzziņa par savām tiesībām | 140 |
84. | Administratīvā justīcija (jēdziens, pazīmes un organizācija) | 140 |
85. | Administratīvais process tiesā (lietas ierosināšanas pamats, tiesneša (tiesas) loma, tiesvedības veidi un procesuālā kārtība, tiesas nolēmumi) | 141 |
VIII. | Eiropas tiesības | 151 |
86. | Nosauciet un raksturojiet Eiropas integrācijas gaitā izveidojušos tiesiskos pagriezienus sākot no 1950.g līdz mūsdienām | 151 |
87. | Kas ir Eiropas Savienības pilsonība (pēc būtības, tiesības) | 153 |
88. | Eiropas Parlaments (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums) | 154 |
89. | Eiropas Savienības Ministru Padome (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums) | 156 |
90. | Eiropas Komisija (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums) | 158 |
91. | Eiropas Savienības Tiesa (izveidošana, organizatoriskā struktūra, vispārīgs kompetenču raksturojums) | 159 |
92. | Eiropas tiesību ievērošanas uzraudzība (iesaistītās institūcijas, procesuālā kārtība, nepieciešamība) | 162 |
93. | Raksturojiet prejudiciālo (iepriekšējo) nolēmuma procedūru (iesaistītās institūcijas, procesuālā kārtība, nepieciešamība) | 163 |
94. | Atvasinātie tiesību akti kā Eiropas tiesību avoti (jēdziens, veidi, atšķirības dažādu aktu starpā) | 165 |
95. | Raksturojiet Eiropas tiesību īpašos pamatprincipus (piem. tiešās iedarbības princips, pārākuma princips, un citus) | 165 |
96. | Konkurences pārkāpumu regulējums Eiropas Savienībā (iesaistītās iestādes, kārtība) | 167 |
97. | Aprakstiet Eurozonas darbības tiesiskos pamatus (euro ieviešana, labu fiskālo pārvaldību, budžeta deficīta pārkāpumu, utt.) | 167 |
98. | Fizisko personu kustības brīvība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (tiesiskais pamats, subjekti, būtiskākās tiesības) | 169 |
99. | Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā – aprakstiet tiesiskos izaicinājumus | 170 |
100. | Kas ir Šengenas zona un tās juridiskās attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm | 172 |
101. | Nosauciet un raksturojiet Eiropas Savienības Institūciju piedalīšanos jaunu Eiropas tiesību aktu pieņemšanā | 173 |
102. | Kādas ir Eiropas Centrālās bankas pilnvaras un tās attiecības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm | 173 |
103. | Raksturojiet veidu kā Eiropas Savienības dalībvalsts var atteikties no tālākas dalības Eiropas Savienībā | 174 |
104. | Cik ir Eiropas Savienības Institūciju un īsi paskaidrojiet to funkcijas tiesību jautājumos | 174 |
105. | Kas ir Eiropas Savienības aktuālā nozīme un perspektīvas šodien | 177 |
105. Kas ir Eiropas Savienības aktuālā nozīme un perspektīvas šodien.
A) Patvēruma meklētāji (šo personu reģistrēšana) – kā ar viņiem tikt galā?!
Efektīva ES ārējo robežu pārvaldība ir būtiska, lai brīva pārvietošanās Eiropas Savienībā noritētu sekmīgi. Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra sāka darbu 2016. gada oktobrī pēc Eiropadomes 2015. gada septembrī izteiktā aicinājuma pastiprināt kontroles pie ārējām robežām.
Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu Komisija var ierosināt ieteikumu, kas ar kvalificētu balsu vairākumu jāpieņem Padomei, par to, lai kā galējo līdzekli pie vienas vai vairāku dalībvalstu visām robežām vai konkrētām robežu daļām atjaunotu kontroli. Šādu robežkontroli var ieviest uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Kontroli var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem – taču ne vairāk kā trīs reizes – un kopumā nepārsniedzot divus gadus.
2016. gada 12. maijā Padome piecām visvairāk skartajām Šengenas valstīm (Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai) ieteica saglabāt samērīgu pagaidu robežkontroli uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu, ko rada neatbilstīgu migrantu sekundārā kustība, un aizsargātu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību. Ņemot vērā nestabilo situāciju un spiedienu, kas vēl aizvien ir jūtams dalībvalstīs, kuras šī kustība skar visvairāk, Padome 2016. gada 11. novembrī ieteica minētajām dalībvalstīm samērīgu pagaidu robežkontroli pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus. 2017. gada 7. februārī Padome pieņēma ieteikumu par pagarinājumu vēl uz trīs mēnešiem. 2017. gada 2. maijā Komisija pieņēma priekšlikumu, uzsverot, ka šī ir pēdējā reize, ar kuru iesaka piecām Šengenas valstīm iekšējo robežu pagaidu kontroli pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Tā arī nāca klajā ar ieteikumu par samērīgām policijas pārbaudēm un policijas sadarbību, ar ko ir paredzēts palīdzēt pakāpeniski atcelt iekšējo robežu pagaidu kontroli.
Viena no galvenajām ES migrācijas politikas prioritātēm ir nelegālās migrācijas novēršana, kā arī neatbilstīgo migrantu atgriešana viņu izcelsmes valstīs. Ar Atgriešanas direktīvu nosaka skaidrus, pārredzamus un taisnīgus noteikumus neatbilstīgu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai. ES atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir ļoti svarīgi ES atgriešanas politikas īstenošanai. ES ir arī izveidojusi virkni jūras operāciju, kuru mērķis ir aizsargāt ES robežas, glābt migrantu dzīvības jūrā un apkarot cilvēku tirdzniecības un kontrabandas tīklus.
ES ir apņēmusies tiem, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, nodrošināt drošus un likumīgus ceļus uz Eiropu. 2015. gada jūlijā dalībvalstis vienojās pārmitināt 22 504 cilvēkus. 2016. gada marta ES un Turcijas paziņojumā ir noteikts, ka par katru sīrieti, kurš tiks atgriezts Turcijā no Grieķijas salām, kāds cits sīrietis tiks pārmitināts uz ES. 2016. gada 13. jūlijā Komisija ierosināja pastāvīgu ES pārmitināšanas sistēmu, kuras mērķis ir izveidot kopīgus standartus un procedūras. Turklāt Padome izskata priekšlikumu uzlabot Zilās kartes direktīvu ar mērķi piesaistīt augsti kvalificētus cilvēkus, kādi ES ekonomikai ir vajadzīgi.
Par patvēruma meklētāju Latvijas Republikā uzskatāma persona, kura iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
…
Jautājumi un atbildes Civiltiesībās
- Civiltiesības
- Civiltiesības
- Civiltiesības: vispārējā daļa
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Civiltiesības: vispārējā daļa
Konspekts augstskolai8
-
Civiltiesības
Konspekts augstskolai52
-
Civiltiesības
Konspekts augstskolai49
-
Nobeiguma eksāmena jautājumi: valsts, Eiropas, civiltiesības, krimināltiesības
Konspekts augstskolai43
-
Civiltiesības. Vispārīgā daļa
Konspekts augstskolai9