Civiltiesību subjekti
Civiltiesību subjektiem piemīt subjektīvās tiesības, un tiem ir saistoši subjektīvie pienākumi.
Civillikums nesniedz tiesību subjekta definīciju, bet norāda, ka tiesībspējīgas tiesiskos darījumos ir gan fiziskas, gan juridiskas personas, ja vien likums nenosaka citādi.
Fiziskās personas.
Fiziskās personas kā tiesību subjektus raksturo tiesībspēja un rīcībspēja. Tiesībspēja piemīt katram cilvēkam, bet atsevišķu personu grupu rīcībspējai likumā ir noteikti ierobežojumi
Civiltiesiskā apgrozība norisinās, tiesību subjektiem īstenojot savas tiesības un izpildot pienākumus. Tiesībspēja dod indivīdam iespēju būt civiltiesiskās apgrozības dalībniekam.
Tiesībspēja ir spēja būt par tiesību un pienākumu subjektu. Tā piemīt jebkuram indivīdam neatkarīgi no vecuma, garīgo spēju līmeņa, dzimuma, rases, izcelsmes, reliģiskās piederības un citām pazīmēm. Arī zīdaiņi un garā slimie ir pilnībā tiesībspējīgi, kaut arī viņu vārdā rīkojas likumiskie pārstāvji. Tiesībspēja piemīt katram cilvēkam kā dabisko tiesību izpausme.
Tiesībspēja rodas ar cilvēka piedzimšanu. Tiesībspēja beidzas ar cilvēka nāvi.
No tiesībspējas ir jānošķir rīcībspēja. Lai patstāvīgi veiktu tiesiski nozīmīgas darbības, fiziskai personai jābūt rīcībspējīgai.
Rīcībspēja ir personas spēja patstāvīgi veikt tiesiski nozīmīgas darbības un uzņemties atbildību par to sekām. "Patstāvīgi" nozīmē to, ka persona, iegūstot tiesības un uzņemoties pienākumus, ir tiesīga rīkoties personiski.
Saskaņā ar Civillikumā noteikto vispārīgo principu nepilngadīgie, personas, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ. kā ari garā slimie ir rīcībsnespējīgi. Šim vispārīgajam principam likumā ir paredzēti izņēmumi, kuros rīcībnespējīgo personu darbība rada tiesiskas sekas.…
