1. Civiltiesību jēdziens
Civiltiesības aizņem centrālo vietu starp tiesību nozarēm, jo tieši civiltiesības regulē vairākas tiesību attiecības, kas rodas mūsu sabiedrībā (piem., laulības, bērnu un vecāku attiecības (ģimenes tiesībās), mantošanas tiesības u.c.). Civiltiesības ir cieši saistītas arī ar krimināltiesībām.
Civiltiesības ir tiesību nozare, kas regulē mantiskās attiecības, ar tām saistītās nemantiskās attiecības starp fiziskām un juridiskām personām, kas šajās attiecībās piedalās kā neatkarīgi subjekti.
Civiltiesības cēlušās no Senās Romas civiltiesībām – IUS CIVILE.
Civiltiesības ir pieskaitāmas pie privātajām tiesībām, jo tās regulē katras personas tiesības. Civiltiesības ir pamats visām privāttiesību nozarēm.
2. Civiltiesību priekšmets
Civiltiesību priekšmets ir sabiedriskās attiecības, kas tiek regulētas ar civiltiesību normām. Šīs attiecības veido 2 grupas:
1.Mantiskās attiecības. Tās pastāv un rodas sakarā ar materiālo labumu piederību un to lietošanu.
Mantisko attiecību pazīmes:
Dalībnieki ir šīs mantas īpašnieki, vai viens no dalībniekiem ir mantas īpašnieks;
Dalībnieki šajās attiecībās ir līdztiesīgas un patstāvīgas personas savās tiesībās (visiem dalībniekiem ir vienādas tiesības; piedalīšanās formu var izvēlēties pats – patstāvīgi);
Parasti šīs attiecības ir ar raksturu [attiecību objekts ir īpašums, darbs, nauda vai mantas].
Piem., pircējs un pārdevējs – pārdod dzīvokli: 1. viens ir īpašnieks, 2. nepiespiež pārdot dzīvokli,
3. pircējs maksā par dzīvokli.…