1.saistības jēdziens. Saistību daudzveidība (pēc dažādiem klasifikācijas pamatiem).
Saistība tiek saprasta kā tiesiska attiecība, kurā viena persona par labu otrai izdara zināmas darbības ar mantisku vērtību. (tās ir darbības, kam civiltiesiskā sfērā ir ekonomiska nozīme). Vārds saistība asociējas ar stāvokli, kurā kāds ir saistīts ar solījumu vai pienākumu; tas neatspoguļo galveno – jebkura tiesiska saistība jāizpilda, un to parasti dara, nododot lietu, veicot darbu, sniedzot pakalpojumu, arī samaksājot. Civiltiesiska saistība ir tiesiska attiecība, kurā vienai personai, ko sauc par parādnieku, ir jāizdara par labu otrai personai, ko sauc par kreditoru, zināma darbība, kam ir mantiska vērtība (CL1401.). Viena subjekta tiesībai saistībās atbilst otra subjekta pienākumi; tieši šādā nozīmē konkrētā saistība ir saistīta ar konkrētā subjekta tiesisko stāvokli, un tāpēc šādā gadījumā lieto apzīmējumu “subjektīvās tiesības”, tas nozīmē- ar konkrētiem subjektiem saistītas tiesiskās attiecības. Saistība nevar pastāvēt tikai kā pienākums vai tikai kā tiesība. No šī viedokļa tiesību teorijā pamatoti biežāk runā nevis par saistību tiesību, bet gan par saistību kā pa tiesisku attiecību, kurā vienai pusei ir tiesības, otrai – pienākumi. Daudzas saistības veidojas kā tādas attiecības, kurās katra puse vienlaikus ir gan kreditors, gan parādnieks. Saistībā pats galvenais ir nevis stāvokļa konstatējums, bet pienākums saistību izpildīt un pats izpildes process. Saistību tiesības nosaka tiesības un pienākumus mantas atsavināšanas, pakalpojumu sniegšanas un citādas rīcības procesā, kurā tiek noslēgti un izpildīti līgumi, noskaidroti tiesību pārkāpumu apstākļi un ar tiem saistītā mantiskā atbildība. Balstoties uz likuma normām tiesīgā persona caur saistībām realizē savas intereses, apmierina mantiskās un garīgās vajadzības, saņemot izpildījumu no saistītās personas (parādnieka). Jāņem vērā, ka darījumu jomā vairums saistību veidojas kā atlīdzības saistības, kurās kreditoram pret viņu interesējošo izpildījumu ir savukārt jāizpilda maksāšanas vai kāda cita pretizpildījuma pienākums. Šāds divpusējums nav dāvinājumā, patapinājumā un vēl dažos citos darījumos, bet it īpaši saistībās, kas rodas no neatļautas darbības, kā arī tieši pēc likuma. Civiltiesiskās saistības attiecas uz privāto sfēru, taču sabiedrībā nav iespējams pilnīgi nošķirt publisko no privātā; saistību rašanos un attīstību ietekmē arī tādi noteikumi, kuri būtu attiecināmi uz publisko tiesību sfēru, piem., dažādu objektu (zemes, ieroču, medikamentu) apgrozību, uzņēmējdarbības licencēšanu, muitu u.c.
Vairums saistību izpaužas kā pozitīvi vērtējamas parādības – līgumi un citi darījumi nodrošina materiālo vērtību kustību, preču apmaiņu, ekonomisko un arī garīgo vajadzību apmierināšanu. Ir arī saistības, kas atspoguļo tiesību pārkāpumu (deliktu) radīto seku novēršanu vai mazināšanu. Arī tās kalpo sabiedrības locekļu interešu aizsardzībai.
Darījumi ir biežākais saistību rašanās pamats.
Klasifikācija pēc dažādiem pamatiem:
1.pēc rašanās pamata - Saskaņā ar CL saistība var rasties uz: 1.likuma, 2.(līguma) darījuma, 3.delikta pamata. (arī kvazi līgumi un kvazi delikti) (personiski aizskārumi-veselība, dzīvība, sakropļojums, goda aizskārums, mantas prettiesīgi aizskārumi un tml.)
2.pēc pušu gribas izpauduma:1.vienpusēji un divpusēji darījumi (testaments, pilnvara –vienpus.);
3.pēc tā vai puse nodod otrai lietu, vai tikai apsola to darīt:1.reāli (4-glab., patap., aizdev., uztura līg.- spēkā ar lietas nodošanas brīdi), 2.konsensuāli (spēkā ar vienošanās brīdi- noma, pārvadājums…);
4.pēc tiesību un pienākumu sadalījuma:1.vienpusēji (vienai pusei tiesības prasīt, otrai – pienākums dot), 2.divpusēji līgumi (abām pusēm gan tiesības, gan pienākumi).
5.pēc līguma tiesiskuma: 1.tiesiski, 2.prettiesiski, 3.apstrīdami
6.pēc gribas īstuma: 1.ar īstu un patiesu gribu slēgti, 2.ar gribas defektiem – a)maldība (ir dažādas, ne visas ietekmē līguma spēkā esamību), b)viltus, c)spaidi, d)(ja domāts cits līgums) fiktīvs, e)simulatīvs.
7.darījumi pēc formas: 1.tādi, kuriem saskaņā ar likumu paredzēta rakstveida forma (darba, īres, galvoj…), 2.forma nav svarīga, 3.ir vajadzīgs īpašs apliecinājums, koroborācija.
8.pēc darījuma radītās tiesiskās attiecības: 1.absolūtas (ir viens tiesīgais un pārējie ir parādnieki; 2.relatīvas tiesiskās attiecības zināms abās pusēs esošo skaits,
(9.kauzāli un abstrakti līgumi Saistībās var runāt par abstraktu saistību-vekselis (nav jāpēta un jāpārbauda tā izdošanas pamatotība), kauzāls- kur pamats (causa) redzams, konstatējams (var strīdēties) – parādzīme.VAI ﾊIS IR OK????)
10.nosacījuma/beznosacījuma
11.pēc ekonomiskā satura:1.atlīdzības, 2.bezatlīdzības.
Līguma slēgšana balstās uz vispārējiem noteikumiem par darījumiem un speciālajām normām, kas attiecas tikai uz līgumiem.
Līgums - vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs un vairākpusējs līgums).
Līgums ir noslēgts, ja puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām. Ja puses ir paturējušas tiesību vēl norunāt par zināmiem blakus noteikumiem (1534.p.), līgums nav noslēgts.
Otrkārt, starp pusēm ir jābūt nolūkam savstarpēji saistīties, proti, uzņemties pienākumus un iegūt tiesības. Piemēram, puses ilgstošās pārrunās apspriež līguma sastāvdaļas un noteikumus. Iepriekšējo sarunu gaitā var noslēgt priekšlīgumu.
Attiecīgi, ja likums vai līguma noteikumi prasa noteiktas līguma formas ievērošanu, līguma noslēgšanas un spēkā esamības priekšnoteikums ir forma.
Līgums tiek noslēgts ar vienas puses oferti un otras akceptu, kas var notikt vienlaicīgi, vai viens pēc otra. Tomēr reāllīgumos, lai akcepts radītu līgumu ir nepieciešama lietas nodošana.…
